25/07/2016
Intervija ar dr. Gaļinu Subbotinu, Scenar akadēmijas Krievijā pasniedzēju
Tulkojusi: Jana Dīriņa
Saruna ar dakteri Gaļinu Subbotinu (Krievija), kas ir SCENAR Akadēmijas vecākā pasniedzēja. Viņa ir pediatre, klasiskā homeopāte, refleksoloģijas terapeite, fizioterapeite un Profesora Aleksandra Revenko kompanjone un dzīvesbiedre. Scenar saimei viņa pievienojusies no 1994.gada. Šajā laikā viņa ir devusi lielu ieguldījumu Scenar terapijas attīstībā, jauno terapeitu apmācībā un guvusi milzīgus panākumus pacientu veselības uzlabošanā. Šajā intervijā Gaļina Subotina stāsta par savu darbu, Scenar iedarbības mehānismu un to, kā tas tika atklāts, kā arī par Scenar vietu onkoloģiajs ārstēšanā un sporta medicīnā. Šī saruna sniegs plašāku priekšstatu par Scenar darbību un vietu ikviena cilvēka dzīvē gan Scenar terapeitiem, gan studentiem, gan arī tiem, kuriem Scenar terapija ir vēl neizdibināts lauciņš.
N: Nancy de Vos – Scenar terapeite no Nīderlandes.
G: Gaļina Subotina.
Intervija notiek 2011. gada 24. decembrī.
N: Kāds ir jūsu ikdienas darbs?
G: Šobrīd esmu pasniedzēja, un mācu, kā sniegt klientam specifisku ārstēšanu. Es gatavoju jaunus seminārus un strādāju ar mūsu izplatītājiem, ražotājiem un pasniedzējiem visā pasaulē. Šobrīd vissvarīgākais darbs ir sagatavot iespējami daudz jaunu pasniedzēju.
Sākumā iesācēju līmeņa SCENAR apmācību dažādās valstīs mēs veicām paši. Šodien apjoma dēļ tas vairs nav iespējams, tādēļ apmācām pasniedzējus no SCENAR ārstu un terapeitu vidus un mācām cilvēkus, kā strādāt ar SCENAR. Tāpat mēs aicinām pasniedzējus dalīties ar savu personisko pieredzi un zināšanām. Pirms cilvēks iegūst sertifikātu, tiek veiktas pārbaudes un eksaminācija. Mūsu sertificētie terapeiti ir tie, kas šobrīd nodrošina iesācēju līmeņa SCENAR apmācību dažādās valstīs. Var teikt, ka vissvarīgākais šobrīd ir apvienot mūsu zināšanas.
Bez tam mēs gatavojam daudz jaunu semināru par specifiskiem tematiem, kurus ierosina mūsu izplatītāji un pārstāvji. Tā piemēram, tika radīts seminārs, kas bija veltīts tēmai par depresiju, sāpēm tieši bērniem, balsta un kustību aparāta radītajām problēmām, neiroloģiju, gastroenteroloģiju utt. Mums ir arī viens liels sapnis – rakstīt grāmatas.
N: Rakstīt grāmatas?
G: Jā! Saša (Prof. A.Revenko) jau ir uzrakstījis divas grāmatas krievu valodā un tas ir tikai sākums. Šīs grāmatas ir par SCENAR tapšanas vēsturi, filozofiju, darbību un ietver Gorfinkela un Revenko radītos protokolus (metodikas). Cilvēki vienmēr lūdz izdot grāmatu par procedūrām, kā pielietot speciālās tehnikas, iedarbības fizikālo pusi un dažādiem protokoliem dažādu vietēju sūdzību apstrādei. Mēs bieži saņemam tādus jautājumus kā: “Kad jūs izdosiet grāmatu par SCENAR kosmetoloģijā? Ko nozīmē reciprokno zonu apstrāde?” un tā tālāk … daudz cilvēku interesējas par to. Tas ir mūsu sapnis, jā. Kad būsim beiguši mūsu ikdienas darbu, saksim rakstīt grāmatas.
N: Ja es jautātu, kas Jums visvairāķ patīk jūsu darbā, atbilde būtu…
G: Mana mīļākā nodarbošanās ir semināru gatavošana, to vadīšana un tiešais darbs ar pacientiem.
N: Cik daudz pacientu jums tagad ir?
G: Kad sāku praktizēt SCENAR terapiju 1994. gadā, man bija ap 20 pacientu dienā. Tas bija vienkārši traki! Bet es nevarēju apstāties, jo biju tik sajūsmināta par rezultātiem.
Tagad, kad esmu Krievijā, man ir viens vai divi pacienti dienā. Manu laiku aizņem semināri. Es vadu 3 vai 4 specifisku tematu seminārus mēnesī. Katrs seminārs ir paredzēts uz divām dienām, iznāk, ka katru mēnesi pusi no tā esam kaut kur projām. Pacienti šobrīd ir ģimenes locekļi, draugi un ilglaicīgie jau esošie klienti. Laika trūkuma dēļ vairāk nesanāk.
Vēl viens paradokss ir tāds, ka nemaz nevaru atteikties no darba ar pacientiem pavisam, jo vecie pacienti regulāri atved jaunus.
N: Savā ikdienā Jūs reti sastopat nekvalificētus cilvēkus. Tie, kuri mācās ir pazīstami ar SCENAR un grib uzzināt vairāk. Taču, ko Jūs teiktu tādam, kurš nekad neko iepriekš nav dzirdējis par SCENAR. Ko Jūs atbildētu uz jautājumu: Kas ir SCENAR?
G: Tieši tā jau arī notiek! Pat cilvēki, kurus atveduši viņu draugi vai ģimenes locekļi, kas jau apmeklējuši terapiju un kaut ko zina par SCENAR darbību un rezultātiem, jautā: “Kas ir SCENAR, ko tas nozīmē?” Cilvēki parasti grib uzzināt, kā SCENAR strādā, kā notiek iedarbība uz cilvēka organismu. Un es parasti sāku ar holistiskās pieejas un universālo dziedināšanas principu skaidrošanu. Tie atklāj, kā organisms spēj sevi līdzsvarot, un, ka tikai pats organisms, izmantojot dabas dotos pašatjaunošanās mehānismus, ir spējīgs sevi izdziedināt.
Es stāstu arī par adaptīvajiem mehānismiem un to, ka SCENAR ir īpaša ierīce, kura atsauc jūsu organisma atmiņā šīs unikālās spējas, un strādā, kā organisma skolotājs, trenējot tā atmiņu. Hipokrāts – medicīnas tēvs, sacīja: kad cilvēks ir slims, mums ir tikai divas iespējas – viņš vai nu var izārstēt sevi pats vai arī viņš nomirs. Tajā laikā cilvēce vēl nepazina hroniskas slimības.
Mūsdienās, kad esam radījuši tik daudz hronisku slimību, mums joprojām ir iespēja dziedināt sevi pašiem, izmantojot dabas likumus, balstoties uz pašdziedināšanās mehānismu funkcionēšanu.
Es stāstu, ka SCENAR ir jūsu skolotājs. Tas ne tikai ģenerē un sūta impulsus, bet cenšas no jauna iemācīt un vairākkārtīgi atkārtojot, palīdzēt jūsu ķermenim atcerēties, kā šie pasdziedināšanās mehānismi būtu izmantojami. Tas ir mans SCENAR skaidrojums.
N: Tātad Jūsu metafora SCENAR-am ir…?
G: Manā uztverē SCENAR ir skolotājs. Terapeiti man ir teikuši, ka SCENAR ir kā viņu “trešā roka”, ar kuras palīdzību viņi spēj palīdzēt pacientam atjaunot viņa pašdziedināšanās mehānismus. Mana metafora skan SCENAR ir treneris vai skolotājs.
N: Kādēļ šis skolotājs ir tik efektīvs?
G: Ja galvenais priekšnoteikums, lai organisms varētu dziedināt pats sevi, ir atsvaidzināt tā atmiņā dziedināšanas mehānismu darbību, tad tas nozīmē, ka pacients dara visu pats. Un ja cilvēks kaut ko dara pats, viņš to nekad neaizmirst, jo sasniegtais rezultāts ir viņa paša, tāpat ka tas bija viņa paša uzdevums.
Tieši tādēļ SCENAR ir tik efektīvs, jo tas tikai skolo jūsu organismu, palīdzot tam atcerēties, kā sevi dziedināt un izveseļošanās procesu veic pacienta organisms pats. Un ja reiz viņš to ir izdarījis, tad diezin vai spēs tik vienkārši aizmirst. Tieši šī iemesla dēļ SCENAR iedarbība ir tik efektīva un rezultāti ilgtspējīgi.
N: Vai tādēļ SCENAR abreviatūras izvērsti skan Paškontrolējošs energo neiro adaptīvais regulētājs?
G: Galvenais SCENAR uzdevums ir kontrolēt un regulēt (galvenokārt caur nervu sistēmu) atbildes reakcijas no ķermeņa un radīt izmaiņas adaptācijas un pašdziedināšanās reakcijās. SCENAR ir regulētājs, jo tas regulē daudzas dažādas disfunkcijas, piemēram, hipo- vai hiper-. Vienā vārdā, šajā saīsinājumā ietverts viss, kas raksturo SCENAR darbības mehānismu.
N: Tagad parunāsim par dažiem tehniskiem terapijas aspektiem. Mans pirmais jautājums ir par mazo asimetriju, kas ir svarīga SCENAR terapijas sastāvdaļa. Kā zinātnieki nonāca pie šī atklājuma, ka mazs laukumiņš dod lielāku rezultātu?
G: Jā, tas bija ļoti interesanti. SCENAR attīstības pirmsākumos Jurijs Gorfinkels un Saša (Aleksandrs) Revenko bija pirmie, kuri savāca visu vienkopus. Pašā sākumā viņi domāja, jo lielāks ādas laukums tiek apstrādāts, jo iedarbība efektīvāka. Likās, ka apstrādājot ar ierīci lielākus ādas laukumus, tas rada vairāk impulsu un saņem vairāk atbildes reakciju no organisma.
Iesākumā viņi darbojās ar SCENAR stundām ilgi, cenšoties apstrādāt visu pacienta ķermeņa ādas laukumu. Pacients gulēja kails un viņi tikai “braukāja” ar SCENAR aparātiem no augšas līdz lejai, no priekšas uz mugurpusi. Vēlāk viņi pamanīja, ka, iesākot darbu vietā, kas tagad pazīstama kā pielipšana, un kur aparāta vieglo slīdēšanu apstādina sajūta, ka elektrods ir pielipis pie ādas, pacients sāk izveseļoties daudz ātrāk.
Bez tam, pēc pilnīgas ķermeņa apstrādes, viņi pamanīja apsārtumus dažādās ādas zonās. Kad viņi šīs vietas apstrādāja, vienkārši tajās apstājoties uz īsu laiciņu, vai nedaudz pabraukājot šajā vietā, atkal tika novērota pacientu ātrāka izveseļošanās. Un nu jau pēc ādas apstrādes viņi sāka meklēt vairāk šādu vietu un punktu, tādējādi aizsākot šo speciālo (punktu) vietu apstrādes metodiku attīstību.
Definīcija “mazā asimetrija” nozīmē mazu laukumu, kas ir atšķirīgs no ādas laukuma apkārt tam.
N: Kas tieši notiek ādā, kad elektrods pielīp pie ādas, vai āda kļūst sarkana kādā konkrētā vietā?
G: Mums ir vairāki skaidrojumi: OKB Ritm ģenerāldirektoram Jakobam Grinbergam ļoti patīk skaidrot, kā SCENAR strādā. Viņam tuva ir klasiskā medicīna un pielipšanu viņš skaidro kā polaritātes izmaiņas. Slidinot SCENAR elektrodu pa ādu, mēs mainām polaritāti uz ādas virsmas un pašā ķermenī. Mēs ārstējam, radot specifisku elektrisko lauku vai īpašu kanālu starp plus un mīnus. Šī strāva piesaista SCENAR un izsauc pielipšanu, kad elektrods tiek pievilkts kā magnēts.
Cits skaidrojums saistīts ar ūdens struktūru, kas var būt atšķirīga dažādas ķermeņa vietās un tajās var parādīties arī atšķirīga skaņa, jo tas atkarīgs arī no vibrācijas un reakcija uz ādas var paradīties kā mazā asimetrija. Es domāju, ka āda ir lielākais ķermeņa orgāns un tas ir hologrāfisks jeb tā ir fraktālā daļa no veseluma, kā arī veģetatīvās jeb autonomās nervu sistēmas daļa.
Tādēļ veģetatīvās nervu sistēmas un visa ķermeņa atbildes reakcijas tiek pārraidītas un atspoguļotas uz adās virsmas. Tas ir veids, kā ķermenis pats parāda vietas efektīvākai apstrādei. Un es šo vietu uztveru kā hologrāfisku punktu vai visa organisma fraktālu daļu, veģetatīvu atbildes reakciju uz ādas, kas parādās kādā konkrētā vietā.
N: Bieži efektīva ir arī sūdzības vietai simetriskās zonas apstrāde. Vai Jūs varat izskaidrot simetriskās apstrādes mehānismu?
G: Es lasīju referātu konferencē par reciproknajām zonām. Tas bija par to, kā organisms rada daudzas reciprokni – simetriskas zonas. Savā attīstībā mūsu organismā ir attīstījušās daudzas līdzīgas sistēmas, organisms it kā ir centies pavairot dažādas zonas pa visu ķermeni pašārstēšanās nolūkam.
Katrs zina, ka uz ausīm, deguna, pēdām un citviet izvietoti punkti/ zonas, kas atbilst konkrētām sistēmām organismā. Tās ir dabas radītas reciproknās zonas, lai nodrošinātu vairāku līmeņu aizsardzību, atkarībā no to svarīguma pakāpes. Ja viena sistēma iziet no ierindas, organisms pieslēdz citu sistēmu vajadzīgo funkciju izpildei. Tieši tādēļ sūdzības zonai simetriskās zonas apstrāde var būt daudz efektīvāka, jo simetriskā puse ir daudz atvērtāka, veselāka un tā nav bloķēta, kā slimā puse, kas tādā brīdī līdzinās “aizslēgtām durvīm”. Ja mēs turpinām strādāt slimajā pusē, mēs vienkārši paliekam patoloģiskajā ciklā un visa SCENAR informācija arī riņķos patoloģiskajā ciklā.
Mums ir ļoti laba pieredze ar simetrisko zonu apstrādi pacientiem ar apdegumiem slimnīcā. Un tas galvenais iemesls, kāpēc esam sasnieguši tik labus rezultātus pie šiem ārkārtīgi sarežģītajiem pacientiem, jo klasiskās medicīnas ārsti centās ārstēt tieši apdeguma skarto vietu, operējot to, smērējot eļļas un krēmus uz šīm vietām. Bet pacientiem šāda terapija ir ļoti sāpīga un šausminoša – to pat nav iespējams iztēloties.
Kad es studēju Medicīnas institūtā, tas bija briesmīgi, kad vajadzēja apmeklēt apdegumu centru, kur pacienti gaida, kas varētu sniegt atvieglojumu no briesmīgajām sāpēm un tas bija laikā, kad mums Krievijā nebija anestēzijas. Tā ir taisnība – vai varat to iedomāties?
SCENAR terapijā, apstrādājot apdegumus, mēs nekad neaiztiekam sāpīgās vietas vai zonas – mēs apstrādājam tikai veselu ādu, un tas ir saprotami, jo veselā ādā ir daudz receptoru, kuri var atbildēt uz SCENAR impulsiem.
Vēlāk, ar izpētes palīdzību, mēs atklājām, ka nav nozīmes, kurā vietā uz ādas tiek novietots SCENAR, lai palīdzētu organismam ģenerēt cik daudz neiropeptīdu, regulētajpeptīdu un mediatoru iespējams, kamēr vien tas atrodas sūdzības zonai atbilstošā vai ar to saistītā vietā.
Jurijam Gorfinkelam, kurš bija mans skolotājs, bija sapnis, atrast “maģisko” punktu. Viņš ticēja, ka katrai sūdzībai ir atrodama viena mazā asimetrija, tādejādi tas tiešām būtu viens punkts, kuru apstrādāt ar SCENAR. Šis punkts pieder pie reciproknās, simetriskās un atbilstošās zonas. Tapāt kā akupunktūrā, kur pieredzējuši akupunktūras ārsti izmanto tikai vienu adatu terapijai.
Tas bija Jurija Gorfinkela izaicinājums atrast vienu atslēgas punktu SCENAR terapijai. Viņa meklējumi pavisam noteikti veda simetrisko, reciprokno, hologrāfisko punktu virzienā.
Viss mūsu ķermenī ir saistīts. Daba mūs ir izveidojusi ļoti gudri, kā struktūru ar funkcijām un spējām, kuras atsaucas daudzos, daudzos dažādos veidos, lai organisms adaptāciju un spētu sevi dziedināt; adaptācija ir galvenais mehānisms, kas atbild uz daudziem mainīgajiem ārējās vides faktoriem.
N: Jūs ne vienmēr strādājat sūdzības lokālajā zonā?
G: Pie hroniskām sūdzībām, es nekad nesāku darbu lokālajā zonā, jo tā bieži ir bloķēta, pilna ar toksīniem vai arī tajā nav enerģijas plūsmas, enerģijas kustības. Ja cilvēkam sāpes bijušas vienā un tajā pašā vietā daudzu gadu garumā, šī vieta, kā mēs to saucam, ir bloķējis “patoloģisko cikls” smadzenēs un jūs vienkārši klauvējat slēgtās durvīs. Iet pa citām durvīm būs daudz efektīvāk.
N: Sākuma apmācības līmeņos mēs iemācījāmies vispārīgās apstrādes metodikas, vēlāk nāca klāt jau specifiskākas, piemēram, kā strādāt ar sāpēm, kurss neiroloģijā, par SECENAR sportā utml. Es pati apmeklēju SCENAR procedūras plānošanas un strukturēšanas semināru un brīnījos, kā jums izdodas radīt tik daudzveidīgu semināru klāstu. Kā jūs atrodat jaunas idejas un tematus semināriem?
G: Tas patiešām ir atkarīgs no mūsu studentiem. Kad mēs uzsākām apmācību, Prof. Revenko vadīja iesācēju mācību seminārus 10 dienas katru! Pēc tam mēs šo kursu “apcirpām” uz piecām dienām. Pēc tam nācās saīsināt uz četrām, jo mēs sākām pasniegt daudz vairāk semināru. Studenti tai laikā bija Krievijas ārsti un viņi teica: “Nē, tas ir par garu, mēs varam mācīties tikai brīvdienās.” Un tā mēs sākām pielāgot savas programmas divu dienu semināriem.
Kad cilvēki bija pabeiguši pirmos četrus klasisko semināru līmeņus, viņi sāka jautāt: “Bet kā man strādāt ar kuņģa čūlu, kā ārstēt depresiju…? Respektīvi kā tikt galā ar kādām konkrētam problēmām.” Un mums neatlika nekas cits, kā veidot īsos seminārus, lai sniegtu ieskatu konkrētu problēmu ārstēšanā. Nu jau tās ir ikgadējas konferences vāciski runājošajās valstīs. Katru gadu mums ir jaunas tēmas, kas interesē terapeitus. Piemēram, neiroloģijas problēmas, vai sāpes. Mēs šos seminārus gatavojam atkarībā no terapeitu pieprasījuma.
Es papildinu seminārus ar saturu, kas saistīts ar manu izglītību un profesionālo pieredzi refleksoloģijā, akupunktūrā un homeopātijā. Homeopātija jo īpaši palīdz manā darbā. Tā nav vienkārši zinātne par to, kā atrast pareizo ārstniecības līdzekli. Homeopātijai tagad jau ir ap trīssimt gadu un te ir izpētīti dziedināšanas likumi un organisma reakcijas uz ārstēšanu. Ja jūs pārzināt homeopātijas principus, jūs tos varat izmantot jebkurā praksē. Man arī šīs zināšanas ir ļoti palīdzējušas, piemēram, lai izskaidrotu pacientiem konkrētas atveseļošanās reakcijas organismā. Bet mana pieredze akupunktūrā palīdz man saprast, kā darbojas enerģija un meridiāni.
N: Kur Jūs smeļaties iedvesmu?
G: Dažādi. Piemēram, SCENAR procedūras plānošanas un strukturēšanas seminārs radās, pateicoties manai pieredzei akupunktūrā, jo šeit es izmantoju zināšanas par universālajiem atveseļošanās likumiem, ka piemēram Reikevega intoksikācijas un enerģijas atjaunošanās teoriju. Bez tam es zinu, ka garīgās ārstēšanas metodes ir vienlīdz svarīgas, jo mūsu ķermenis un domas ir savstarpēji atkarīgi. Veidojot seminārus, man vienmēr jāatgriežas pie medicīnas grāmatām. Kad seminārs vēl tikai top manā prātā, es meklēju un kombinēju no visa, ko es zinu.
N: Kā jūs izstrādājat ārstēšanas protokolu, nu piemēram mentālajām problēmām. Kur jūs atrodat “izejmateriālus”, ar ko strādāt?
G: Ļoti daudz informācijas, tāpat grāmatas, vai vienkārši pierakstītas tēzes, lai tās būtu, kad ievajadzēsies. Man vienkārši tas jau ir bijis, tikai jāatrod no jauna, vai arī es saņemu palīdzību no citiem. Es ticu, ja tu strādā un darbojies, Visums palīdz sasniegt tavus mērķus.
Daudzas mentālās ārstēšanas metodes es atradu Ajūrvēdas, citas “Rietumu” grāmatās, kas man ir. Kad es gatavoju SCENAR procedūras plānošanas un strukturēšanas semināru, viens students man uzdāvināja ļoti vecu akupunktūras grāmatu par limfas drenāžas un enerģijas metodēm. Man tas likās tik aizraujoši, ka šī lieta atnāca pie manis šajā konkrētajā laikā, kad es nezināju, kā tā strādā, nebiju tik gudra, bet ir jābūt atvērtam un jāpieņem, es domāju.
N: Vai Jūs pievēršaties arī slimībām, kuras šodien sastopamas aizvien biežāk? Piemēram, depresija vai vēzis, slimības, kuras šodien satopam daudz biežāk kā pirms desmit vai divdesmit gadiem.
G: Es esmu pievērsusies tēmai “slimība”. No holistiskā skatupunkta, vārdi, kurus mēs dodam slimībām ir tikai nosaukumi dažādām adaptācijas procesa stadijām. Slimības rašanās veids vienmēr ir viens un tas pats. Dažādie fiziskie simptomi ir tikai dažādu slimību fiziskā daļa. Tādēļ mums jākoncentrējas uz algoritmu un vispārīgajiem virzieniem, kuros iet, lai palīdzētu organismam. Kad studenti pabeidz P&D kursu un pārzina vispārējās apstrādes metodes, viņi bieži jautā par lokālām metodēm specifiskos gadījumos.
Viņi var apgūt specifiskās lietas, piemēram, seminārā “Lielais Desmitnieks”, kurā runājam par visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām. Tajā ietvertas tēmas par muguras sāpju, locītavu sāpju, kuņģa čūlas, aizcietējumu utt. ārstēšanu. Šajā seminārā mēs mācām lokālās apstrādes metodes katrai problēmai. Tas ir noderīgi, ja jums ir daudz pacientu, vai ir pacienti, kas ārstējas ilglaicīgi un jums jāpielieto kaut kas savādāks. Tādēļ esam radījuši daudz lokālo apstrādes metožu.
Lokālo apstrādes metožu pamatlicējs ir Prof. Revenko, tās burtiski “birst no viņa laukā”! Manuprāt, nav iespējams radīt tik daudz dažādu metožu. Es viņam saku: “Tu esi kanāls, pa kuru šī informācija nonāk līdz mums no kaut kurienes citurienes.” Viņš vienmēr domā par jaunām metodēm, man šķiet, tas notiek pat miegā, jo dažkārt viņš tās nosapņo un nākamajā dienā ļauj savai rokai sekot SCENAR aparātam! Kad cilvēks ir tik ļoti iekšā savā profesijā, es domāju daudzas metodes nav prāta radītas, bet … labi, es nezinu, kā tas patiesībā notiek! Iespējams tās vienkārši mums tiek iedotas!
N: Kādus seminārus mēs varam sagaidīt tuvākajā laikā?
G: Līdz šim esam centušies atbildēt uz mūsu studentu jautājumiem un tas strādā ļoti labi. Jūs lūdzāt man padomāt par SCENAR atbalstu vēža pacientiem. Man tas izrādījās ļoti interesants jautājums, jo Krievijā mēs jau izmantojam SCENAR vēža pacientu atbalstam.
Visā Krievijā ir daudz vēža pacientu, kas paši izvēlas SCENAR , sevis ārstēšanai. Mēs izmantojam daudz dažādu metožu, un ja tās izrādās efektīvas , viņi izmanto SCENAR pastāvīgai ārstēšanai, jo ja esat nonācis tik tālu, ir ļoti svarīgi uzturēt adaptācijas un pašdziedināšanas mehānismus augstā līmenī. Tādēļ es ticu, ka tai jābūt pastāvīgai vēža pacientu ārstēšanas metodei.
Ir ļoti interesanti domāt par visām šīm lietām. Parasti es nedomāju, bet vienkārši lietoju SCENAR. Taču, ja kāds pajautā, es būvēju shēmu, kaut kādu algoritmu un teorijas. Un tas viss atkal nāk no manas Rietumu medicīnas pieredzes, homeopātijas, akupunktūras un visa cita, kas attiecas uz konkrēto lietu. Ļoti interesants darbs.
N: Kā vēža pacienti Krievijā un Ukrainā nonāk pie secinājuma uzsākt SCENAR terapiju.
G: Dažādos veidos. Rietumu medicīna vēža pacientus visā pasaulē ārstē vienādi: operācija, ķīmijterapija un apstarošana. Visi zina par neskaitāmajiem blakusefektiem un ka cilvēki bieži nonāk stāvoklī, kad viņu dzīves kvalitāte ir neapskaužama. Un cilvēki vienkārši meklē, kas varētu šo dzīves kvalitāti uzlabot. Daudzi ir atraduši SCENAR caur internetu, draugiem, ģimeni un nolēmuši to izmēģināt. Ir arī daži SCENAR terapeiti, kuru iepriekšējā nodarbošanās ir bijusi saistīta ar onkoloģiju. Viņi ir sākuši pielietot SCENAR pēc operācijām, pēc ķīmijterapijas vai apstarošanas.
Šodien, mums ir daži pacienti, kuri ir atteikušies no operācijas vai ķīmijterapijas pēc operācijas. Šie cilvēki ir gatavi uzņemties lielāku atbildību par savu veselību. Viņi saka: “vēzis man ir dots, lai es kaut ko mainītu savā dzīvē. Tas ir mans dzīves eksāmens. Man ir jādomā, par to, kā es dzīvoju, kas ir tas, kas jāmaina un es gribu izmantot dabīgu ārstēšanu. Kaut ko, kas nav “anti” vai bloķējošs, bet kaut ko tādu, kas spēj iekustināt manus pašizdziedināšanās mehānismus un uzlabotu manu dzīves kvalitāti.”
Šobrīd SCENAR terapija vēža pacientu atbalstam tiek izmantota trīs veidos: pirmais ir ortodoksālā medicīna + Scenar terapija, otrs veids ir dzīves kvalitātes uzlabošana, beidzot parasto ārstēšanas kursu, un trešais ir tikai SCENAR terapija pacientiem, kuri šādu lēmumu pieņēmuši patstāvīgi.
N: Tātad vēža ārstēšanu mēs varam papildināt ar SCENAR terapiju?
G: Pirmkārt, SCENAR var uzlabot ikviena dzīvi. Tas ir pats svarīgākais rezultāts, ko Scenar var dot. Nākamā svarīgā lieta ir tas, ka pielietojot Scenar ir iespējams samazināt sāpju remdinošo zāļu, kā morfijs, opijs, vai kādas citas tabletes vai injekcijas, apjomu. Šie medikamenti parasti samazina dzīves kvalitāti. Kad tiek lietots Scenar ir iespējams būtiski samazināt šo sāpju remdētāju dozas vai pat atteikties no tiem vispār.
Pacienti, kuri izmantojuši Scenar terapiju vēža ārstēšanā ir sākušu staigāt, strādāt, gatavot un soli pa solim atgriežas dzīvē, kas ir pats svarīgākais.
Rostovā atrodas Vēža biofizikas zinātniskais institūts. Zinātnieki ir atklājuši Scenar iedarbību uz adaptācijas procesiem. Viņi ir apstiprinājuši, ka Scenar palīdz radīt stresa aizsardzības hormonus. Tas nozīmē, ka Scenar terapija maina mūsu adaptīvās reakcijas un palīdz atjaunoties pašdziedināšanās mehānismam.
Ja kādam ir vēzis, Scenar var palīdzēt atjaunot adaptācijas reakcijas organismā, un, kā zinātnieki apstiprina, ir iespējams samazināt sāpju remdinošo līdzekļu apjomu. Izpēte tika veikta ar žurkām, kam bija limfosarkoma – vissāpīgākā vēža forma, kas visgrūtāk padodas ārstēšanai.
Žurkas tika sadalītas trīs grupās: pirmajā grupā ārstēšana notika tikai ar ortodoksālās medicīnas metodēm (operācija, ķīmijterapija, apstarošana), otrā grupa tika ārstēta ar ortodoksālās medicīnas metodēm un Scenar, bet trešā – tikai ar Scenar. Kad tika salīdzināti ārstēšanas rezultāti grupās, nosakot audzēja izmērus, metastāzes vai to neesamību, vislabākie rezultāti bija grupā, kur ārstēšana notika tikai ar Scenar. Man šķiet, ka ārstiem šajā Vēža biofizikas centrā ir ļoti interesants darbs. Krievijā ir daudz onkologu, kuri strādā ar Scenar.
N: Nīderlandē ārsti izraksta medikamentus vai tradicionālo ārstēšanu. Vai Krievijas ārsti arī paši sevi ārstē ar Scenar?
G: Ja cilvēkam ir vēzis, viņš ir gatavs izmēģināt visu. Ja jums ir sāpošs vēders, jūs varat iedzert kaut kādas zāles, bet ja jums ir vēzis un esat spiests ieskatīties nāvei acīs, jūs esat gatavs mēģināt jebko! Tas ir tik pašsaprotami. Šādās situācijās mūsu valstī daudzi ārsti izmanto Scenar. Jo mums ir ārsti, kuriem pašiem ir vēzis un tad viņi nāk pie mums, un meklē Scenar, par ko kaut kad, kaut ko ir dzirdējuši. Vispirmām kārtām viņi to izmanto, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, vēlāk, lai samazinātu sāpju remdējošo medikamentu dozas. Pārliecinājušies par rezultātiem paši uz sevis, viņi ir pārliecināti par Scenar ārstēšanas iespējām.
N: Cik daudz jūsu valstī ir ārsti vai ārstniecības iestādes, kas izmanto Scenar?
G: Daudzi. Sākumā mēs centāmies piefiksēt šos skaitļus un lūdzām klīnisko pētījumu nodaļai saskaitīt, cik universitātēs, slimnīcas un citās ārstniecības iestādēs izmanto Scenar. No jaunākās informācijas esam sapratuši, ka visi speciālisti Krievijā un visas ātrās palīdzības nodaļas slimnīcās izmanto Scenar. Tāpat to pielieto sanatorijās, rehabilitācijas centros, kosmetoloģijas klīnikās, bērnu slimnīcās un daudzviet citur.
N: Tagad mazliet par citām lietām. Nesen lasīju dažus rakstus par Interesantām nākotnes attīstības tendencēm. Tendenču vērotāji apgalvo, ka tehnoloģijas ieņems aizvien lielāku vietu mūsu ikdienas dzīvē. Mēs tās izmantojam katru dienu un visdažādākajos veidos. Interaktīvais TV, telefoni, datori – visas šīs tehnoloģijas attīstās un pretendē kļūt par ierīcēm, kas atvieglo mūsu ikdienas dzīvi. Tās dod mums varas un kontroles sajūtu. Tendenču vērotāji saka, ka šī attīstība turpināsies un veicinās pareju uz autonomāku dzīvi. Viss, ko mēs darām darbā, mūsu dzīvē kļūs daudzkārt mobilāks, caurredzamāks un inteliģentāks. Atslēgas vārdi ir paškontrolējošs un pašregulējošs. Cilvēkiem pavērsies plašākas iespējas pašiem veidot savas dzīves un arī veselības aprūpi. Kā Jūs redzat šo attīstību?
G: Revenko teica, ka viņa sapnis ir, lai katrā ģimene būtu Scenar. Tas varētu nodrošināt zināmu pašregulāciju un labāku aprūpi. Mēs paši vairs nevaram iedomāties kaut kur doties bez Scenar. Ceļā daudz kas var atgadīties. Man ir daudz piemēru no mūsu dzīves:
Vienu reizi mēs ceļojām kopā ar mazmeitiņu, viņai palika slikta dūša un sākās vemšana. Ko gan mēs iesāktu bez Scenar? Mēs vienkārši apstājāmies un apstrādājām viņu un pēc piecām minūtēm viņa teica: “Labi, tagad mēs varam braukt.”
Viena no mūsu pacientēm devās brīvdienās uz Turciju. Pirmajā dienā viņas bērnam parādījās augsta temperatūra, vemšana un caureja. Viņa pie sevis nodomāja, ko gan lai es tagad daru? Nebija arī apdrošināšanas, lai dotos Turcijā uz slimnīcu, atgriezties mājās arī nav iespējams, jo neviens neļaus transportēt bērnu tādā stāvoklī. Nekas cits neatlika, kā likt lietā savu Scenar, un tās pašas dienas vakarā bērns bija vesels. Tā vienkārši bija adaptācijas reakcija uz atšķirīgiem klimatiskiem apstākļiem, jaunu vietu, ūdeni, ēdienu. Scenar tiešām var uzlabot veselību un adaptācijas reakcijas vienā dienā. Un beigu beigās brīvdienas izdevās lieliskas.
Cits piemērs, bērns aizbrauca ārstēties uz sanatoriju. Un ierodoties bija jātaisa kaut kādas analīzes. Ārsti paņēma asins analīzes un atrada, ka ir paaugstināts kortikosteroīdu vai bilirubīna līmenis. Nezinu, kurš tieši no šiem abiem bija par augstu, bet tāda vecuma meitenei tas tika uzskatīts par augstu, lai sāktu ārstēšanu. Taču par viesnīcu un ārstēšanu jau bija samaksāts. Viņa teica: “Labi, vai varam atkārtot testu pēc divām dienām.” Ārsti teica, ka tā būtu viņas pēdējā iespēja. Šajās divās dienās viņa apstrādāja savu meitu ar Scenar, katru dienu ik pēc divām stundām. Kad analīzes tika nodotas no jauna, rādītāju līmeņi bija normāli.
Un tā es varu turpināt, piemēru pēc piemēra.
Mūsu pirmie simptomi ir tikai adaptācijas reakcija. Ja jūs varat palīdzēt ķermenim tās normalizēt, sūdzības atkāpsies. Tas ir daudzkārt vienkāršāk izmantot kaut ko, kas var palīdzēt atjaunot homeostāzi.
Tādēļ jūs spēsiet labāk regulēt savu dzīvi, spēsiet labāk parūpēties par sevi un tas ir daudz vieglāk. Scenar ir vieglākais veids, kā to izdarīt. Homeopātija ari ir ļoti efektīva, bet tas ir daudz sarežģītāk iemācīties homeopātijas principus. Mūsu valstī es vadu arī seminārus par tēmu, kā apvienot homeopātiju un Scenar akūtās situācijās.
N: Holandē veselības aprūpes kompānijas ir sākušas ievērot profilakses sniegtās priekšrocības. Kā Scenar iederas šajā kustībā?
G: Jebkuras slimības profilakse nozīmē atjaunot sava organisma pašdziedināšanās mehānismu un atjaunot homeostāzi (līdzsvaru). Tas ir profilakses pirmais mērķis, kuru visvieglāk paveikt ar Scenar. Mums ir speciālas metodikas stresa reakciju novēršanai, noguruma un depresijas sindromu mazināšanai, praktiski, lai atvieglotu jebkādas ārēju apstākļu radītas pārmērīgas reakcijas. Kā jau iepriekš teicu, zinātnieki ir apstiprinājuši, ka Scenar atjauno adaptācijas reakcijas un izveido stresa aizsardzību. Tas ir tas, ko mēs saprotam ar profilaksi. Vissvarīgākais ir nostiprināt adaptācijas reakcijas, kuras aizsargā no arējām ietekmēm, kurām mēs vienmēr esam pakļauti.
N: Tātad, ja mūsu adaptācijas mehānisms strādā, kā tam paredzēts, mēs nevaram saslimt?
G: Jā, tieši tā. Ir svarīgi cilvēkiem izskaidrot, ka jebkura sākotnējā sūdzība ir pirmā disbalansa pazīme. Tā vēl nav slimība. Pirmās pazīmes var būt drenāžas vai adaptācijas reakcijas. Šajā situācijā mums ir jāakceptē savas sūdzības un “jāiemīl” savas sāpes. Tikai tā ir iespējams no tām atbrīvoties.
N: Kā tas ir “mīlēt” savas sāpes?
G: Vienkārši nodarbojieties ar tām, akceptējiet, uztveriet kā “skolotāju”, jo jūsu sāpes ķermenī tikai atspoguļo, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Jūs pielāgojaties savādākā veidā un jūsu ķermenis raida jums zīmi, ka jums jāpalīdz tam atjaunot homeostāze. Tā nav sūdzības, bet zīme, ka adaptācijas reakcijas notiek nepareizi.
N: Jo ātrāk palīdz ķermenim atjaunot līdzsvaru, jo labāk?
G: Jā, tieši tā.
N: Un visbeidzot es gribētu parunāt par Scenar un sportu. Mūsu Austrālijas kolēģi 2011. gadā konferencē Turcijā prezentēja ļoti labus rezultātus šajā jomā. Prezentācija bija par to, kā Scenar ir palīdzējis profesionāliem atlētiem atlabt pēc akūtiem ievainojumiem, un pēc izveseļošanās startēt labā līmenī. Mēs dzirdējām daudz par Austrāliju, bet kāda ir Scenar pieredze attiecībā uz sportu citās pasaules valstīs?
G: Mums ir liela pieredze Scenar izmantošanā sporta medicīnā Vācijā, Krievijā un Ukrainā. Ir trīs veidi, kā mēs varam Scenar izmantot.
Pirmkārt, tas ir profilaktisks līdzeklis, kas palīdz sportistam paaugstināt savu adaptācijas potenciālu. Tādā veidā var nodrošināt atjaunošanos pēc slodzēm un pasargāt sevi no iespējamām traumām. Mūsu terapeiti apstrādā sportistus pirms treniņiem vai sacensībām. Viņi izmanto ļoti īsus protokolus no P&D kursa. Es pazīstu terapeitu no Vācijas, kurš izmanto īsās tīrīšanas, dažu meridiānu, spazmatisko punktu un savilkto muskuļu, ja tādi ir, apstrādi. Pirmais ir profilakse.
Otrkārt, Scenar izmanto sportā sacensību vai turnīru laikā. Ir ārsti un terapeiti, kuri strādā sporta komandās un sportisti tiek apstrādāti arī sacensībās spēļu laikā un to starplaikos.
Piemēram, terapeits var apstrādāt sportistu momentā, kad gadījusies akūta situācija – kāda trauma, ievainojums utml., jo akūtā stāvoklī cilvēka adaptācijas reakcijām ir ļoti augsts potenciāls. Akūtās situācijās rezultāti ir vislabākie, jo šajā brīdī ķermenī viss ir aktīvā stāvoklī, tādēļ reakcijas un atbildes arī ļoti aktīvas.
Treškārt, ko paši ārsti, kuri strādā ar sportistiem, ir teikuši. Galvenā problēma profesionālajā sportā ir tā, ka sportistiem nav laika, lai atjaunotu līdzsvaru un adaptācijas potenciālus. Pēc spēles vai starp tām ir nepieciešama enerģētiska apstrāde, vienkārši lai atbalstītu organisma adaptācijas mehānismu un saglabātu sportista enerģijas līmeni, un šeit Scenar strādā ļoti labi.
N: Tātad, Jūs sakāt, ka tūliņ pēc traumas vai ievainojuma, apstrāde ar Scenar ir ļoti būtiska.
G: Jā, protams. Kad galvenais spēlētājs ir ievainots un nav iespējas viņu aizvietot, vai ir nepieciešams, lai viņš spētu būt uz laukuma arī nākamajā spēlē, ir jādara viss, lai atjaunotu viņu. Krievijā mums ir kāds iemesls Scenar tūlītējai apstrādei: ja jūs atrodaties ārzemēs un sportistam ir kaut kas noticis ar veselību, došanās uz slimnīcu maksā ļoti dārgi. Mazām komandām šādas naudas nav. Ja tā ir Olimpiskā komanda, jā – viņiem ir nepieciešamie resursi, bet mazām komandām tādu nav. Pēc traumas mūsu terapeiti strādā ar sportistu, kamēr tas atgriežas Krievijā un šeit saņem vajadzīgo medicīnisko aprūpi. Viņi ietaupa naudu un palīdz sportistam atlabt ātrāk.
N: Kādos veidos Scenar var palīdzēt pie vispārīgas atveseļošanās pēc treniņiem vai spēlēm?
G: Visvienkāršākais ir izmantot ārstniecisko segu. Ukrainā mēs izmantojam Scenar terapiju un segu skriešanas supermaratonā, kurš ilga vairākas dienas. Sportisti skrēja visu dienu un naktī gulēja ārstnieciskajā segā. Salīdzinot viņu pieredzi, kādas ir sajūtas ar segu un bez tās, viņi sacīja, ka pēc gulēšanas segā sajūta ir tāda, ka iepriekšējā dienā nekāda maratona nebūtu bijis. Naktī viņi bija atpūtušies, enerģija un līdzsvars bija atjaunojušies. Tāpat viņi sacīja, ka nākamajā dienā skriet bija daudz vieglāk, kā iepriekšējā.
Tur bija arī supermaratona skrējējs no Vācijas, kurš skrēja apkārt pasaulei un divi Scenar terapeiti sekoja viņam, lai apstrādātu sportistu pārtraukumos. Viņš jutās ļoti labi, nebija sūdzību par nogurumu, enerģijas līmenis bija labs un viņš pabeidza maratonu esot pie labas veselības, viņa organismā bija līdzsvars un harmonija. Scenar seansi bija ļoti īsi – dažas vispārīgas metodes, dažas enerģētiskas un varbūt dažas – lokālo sūdzības zonu apstrādei plus ārstnieciskā sega. Sevišķi šādos gadījumos, kad nepieciešams saglabāt izturību ilgstoši, sega ir ļoti, ļoti noderīga.
N: Es esmu dzirdējusi, ka Scenar dažkārt izmanto, lai uzlabotu sniegumu un rezultātus sportā. Vai šeit tiek pielietots kāds pavisam cits piegājiens?
G: Nē, tas ir tāds pats kā profilakses gadījumā un tas paaugstina enerģijas līmeni un uzlabo adaptācijas reakcijas organismā.
N: 2012. gada jūnijā Eiropas futbola čempionāts daļēji notiks Ukrainā. Vai tur varēs sastapt arī kādu Scenar terapeitu?
G: Es tiešām nezinu. Bet es varu pastāstīt, kā sākumā tas bija Krievijā. Pirms daudziem gadiem Revenko un Gorfinkels tika uzaicināti uz Krievijas Olimpisko Komiteju, lai prezentētu Scenar. Bet tad, kad dažas komandas sāka lietot Scenar, viņi to turēja noslēpumā un nevienam neizpauda. Tas bija kā noslēpums. Neviens negribēja, lai kāds cits uzzina par to, “kaut ko”, kas palīdz uzlabot organisma atjaunošanās spējas un sportisko sniegumu. Tas ir profesionālais sports un konkurence starp klubiem, sportistiem un mediķu komandām ir milzīga. Mums ir bijis lūgums atvest Scenar un mēs to esam izdarījuši. Un tad “durvis tiek aizvērtas”, jo ja kādai komandai tas ir, viņi ir ieinteresēti to paturēt noslēpumā.
Es zinu, ka Nacionālajai volejbola komandai Krievijā ir daži Scenar aparāti un ārsti strādā ar galvenajiem spēlētājiem. Tāpat katram no svarīgākajiem spēlētajiem ir mazais Scenar mājas aparātiņš, lai varētu veikt sev procedūras pirms spēles, sagatavot muskuļus vai palīdzēt organismam atbrīvoties no pienskābes muskuļos pēc spēlēm. Tas ir vēl viens veids, kā izmantot Scenar sportā.
N: Mēs esam intervijas beigās, vēl palicis tikai viens jautājums: vai joprojām ir lietas, ko Jūs gribētu paveikt?
G: Nīderlande bija pirmā valsts ārpus Krievijas, kur tika ieviests Scenar. Cosmed direktors Jan de Jong to šeit atveda. Kopš tā laika pagājis daudz gadu un kops tā laika arī Scenar terapeitu skaits ievērojami ir audzis. No mūsu draugiem mēs zinām, ka šai kompānijai ir viena no labākajām veselības aprūpes sistēmām ar vislielāko brīvo izvēļu klāstu.
Respektīvi, jūs varat izvēlēties izmantot daudzas dažādas metodes un cilvēkiem ir lielāka brīvība un izvēle, kā piemēram Vācijā, Meksikā, Kanādā, Itālijā vai Francijā – valstīs ar daudz stingrākiem noteikumiem. Mēs gribam uzlabot Scenar turpmāko attīstību Nīderlandē. Jo tā bija mūsu pirmais mērķis ārpus Krievijas, kur sākām piepildīt sapni “Mēs iepazīstinājām pasauli ar Scenar.”
Mēs ceram, ka pateicoties savai veselības aprūpes sistēmai un cilvēkiem, šī valsts augs, paliekot savā pirmajā pozīcijā Scenar pasaulē. Tas ir mūsu sapnis.
N: Mēs sāksim pie tā strādāt. Vai gribētu teikt vēl kaut ko?
G: Mūsu mērķis ir iepazīstināt pasauli ar Scenar kā tīras enerģijas un mīlestības nesēju. Tā ir mana un arī mana skolotāja, Jurija Gorfinkela, ticība, ka Scenar var atjaunot mūsu paaudzi, mūsu bērnus. Es ticu, ka mēs varam uzlabot mūsu nākamās paaudzes un varam nest pasaulē tīru enerģiju un mīlestību. Tas ir Scenar pats svarīgākais uzdevums.
N: Liels paldies Jums par interviju.
G: Vienmēr priecājos un paldies par Jūsu jautājumiem.
Saruna ar dakteri Gaļinu Subbotinu (Krievija), kas ir SCENAR Akadēmijas vecākā pasniedzēja. Viņa ir pediatre, klasiskā homeopāte, refleksoloģijas terapeite, fizioterapeite un Profesora Aleksandra Revenko kompanjone un dzīvesbiedre. Scenar saimei viņa pievienojusies no 1994.gada. Šajā laikā viņa ir devusi lielu ieguldījumu Scenar terapijas attīstībā, jauno terapeitu apmācībā un guvusi milzīgus panākumus pacientu veselības uzlabošanā. Šajā intervijā Gaļina Subotina stāsta par savu darbu, Scenar iedarbības mehānismu un to, kā tas tika atklāts, kā arī par Scenar vietu onkoloģiajs ārstēšanā un sporta medicīnā. Šī saruna sniegs plašāku priekšstatu par Scenar darbību un vietu ikviena cilvēka dzīvē gan Scenar terapeitiem, gan studentiem, gan arī tiem, kuriem Scenar terapija ir vēl neizdibināts lauciņš.
N: Nancy de Vos – Scenar terapeite no Nīderlandes.
G: Gaļina Subotina.
Intervija notiek 2011. gada 24. decembrī.
N: Kāds ir jūsu ikdienas darbs?
G: Šobrīd esmu pasniedzēja, un mācu, kā sniegt klientam specifisku ārstēšanu. Es gatavoju jaunus seminārus un strādāju ar mūsu izplatītājiem, ražotājiem un pasniedzējiem visā pasaulē. Šobrīd vissvarīgākais darbs ir sagatavot iespējami daudz jaunu pasniedzēju.
Sākumā iesācēju līmeņa SCENAR apmācību dažādās valstīs mēs veicām paši. Šodien apjoma dēļ tas vairs nav iespējams, tādēļ apmācām pasniedzējus no SCENAR ārstu un terapeitu vidus un mācām cilvēkus, kā strādāt ar SCENAR. Tāpat mēs aicinām pasniedzējus dalīties ar savu personisko pieredzi un zināšanām. Pirms cilvēks iegūst sertifikātu, tiek veiktas pārbaudes un eksaminācija. Mūsu sertificētie terapeiti ir tie, kas šobrīd nodrošina iesācēju līmeņa SCENAR apmācību dažādās valstīs. Var teikt, ka vissvarīgākais šobrīd ir apvienot mūsu zināšanas.
Bez tam mēs gatavojam daudz jaunu semināru par specifiskiem tematiem, kurus ierosina mūsu izplatītāji un pārstāvji. Tā piemēram, tika radīts seminārs, kas bija veltīts tēmai par depresiju, sāpēm tieši bērniem, balsta un kustību aparāta radītajām problēmām, neiroloģiju, gastroenteroloģiju utt. Mums ir arī viens liels sapnis – rakstīt grāmatas.
N: Rakstīt grāmatas?
G: Jā! Saša (Prof. A.Revenko) jau ir uzrakstījis divas grāmatas krievu valodā un tas ir tikai sākums. Šīs grāmatas ir par SCENAR tapšanas vēsturi, filozofiju, darbību un ietver Gorfinkela un Revenko radītos protokolus (metodikas). Cilvēki vienmēr lūdz izdot grāmatu par procedūrām, kā pielietot speciālās tehnikas, iedarbības fizikālo pusi un dažādiem protokoliem dažādu vietēju sūdzību apstrādei. Mēs bieži saņemam tādus jautājumus kā: “Kad jūs izdosiet grāmatu par SCENAR kosmetoloģijā? Ko nozīmē reciprokno zonu apstrāde?” un tā tālāk … daudz cilvēku interesējas par to. Tas ir mūsu sapnis, jā. Kad būsim beiguši mūsu ikdienas darbu, saksim rakstīt grāmatas.
N: Ja es jautātu, kas Jums visvairāķ patīk jūsu darbā, atbilde būtu…
G: Mana mīļākā nodarbošanās ir semināru gatavošana, to vadīšana un tiešais darbs ar pacientiem.
N: Cik daudz pacientu jums tagad ir?
G: Kad sāku praktizēt SCENAR terapiju 1994. gadā, man bija ap 20 pacientu dienā. Tas bija vienkārši traki! Bet es nevarēju apstāties, jo biju tik sajūsmināta par rezultātiem.
Tagad, kad esmu Krievijā, man ir viens vai divi pacienti dienā. Manu laiku aizņem semināri. Es vadu 3 vai 4 specifisku tematu seminārus mēnesī. Katrs seminārs ir paredzēts uz divām dienām, iznāk, ka katru mēnesi pusi no tā esam kaut kur projām. Pacienti šobrīd ir ģimenes locekļi, draugi un ilglaicīgie jau esošie klienti. Laika trūkuma dēļ vairāk nesanāk.
Vēl viens paradokss ir tāds, ka nemaz nevaru atteikties no darba ar pacientiem pavisam, jo vecie pacienti regulāri atved jaunus.
Par SCENAR
N: Savā ikdienā Jūs reti sastopat nekvalificētus cilvēkus. Tie, kuri mācās ir pazīstami ar SCENAR un grib uzzināt vairāk. Taču, ko Jūs teiktu tādam, kurš nekad neko iepriekš nav dzirdējis par SCENAR. Ko Jūs atbildētu uz jautājumu: Kas ir SCENAR?
G: Tieši tā jau arī notiek! Pat cilvēki, kurus atveduši viņu draugi vai ģimenes locekļi, kas jau apmeklējuši terapiju un kaut ko zina par SCENAR darbību un rezultātiem, jautā: “Kas ir SCENAR, ko tas nozīmē?” Cilvēki parasti grib uzzināt, kā SCENAR strādā, kā notiek iedarbība uz cilvēka organismu. Un es parasti sāku ar holistiskās pieejas un universālo dziedināšanas principu skaidrošanu. Tie atklāj, kā organisms spēj sevi līdzsvarot, un, ka tikai pats organisms, izmantojot dabas dotos pašatjaunošanās mehānismus, ir spējīgs sevi izdziedināt.
Es stāstu arī par adaptīvajiem mehānismiem un to, ka SCENAR ir īpaša ierīce, kura atsauc jūsu organisma atmiņā šīs unikālās spējas, un strādā, kā organisma skolotājs, trenējot tā atmiņu. Hipokrāts – medicīnas tēvs, sacīja: kad cilvēks ir slims, mums ir tikai divas iespējas – viņš vai nu var izārstēt sevi pats vai arī viņš nomirs. Tajā laikā cilvēce vēl nepazina hroniskas slimības.
Mūsdienās, kad esam radījuši tik daudz hronisku slimību, mums joprojām ir iespēja dziedināt sevi pašiem, izmantojot dabas likumus, balstoties uz pašdziedināšanās mehānismu funkcionēšanu.
Es stāstu, ka SCENAR ir jūsu skolotājs. Tas ne tikai ģenerē un sūta impulsus, bet cenšas no jauna iemācīt un vairākkārtīgi atkārtojot, palīdzēt jūsu ķermenim atcerēties, kā šie pasdziedināšanās mehānismi būtu izmantojami. Tas ir mans SCENAR skaidrojums.
N: Tātad Jūsu metafora SCENAR-am ir…?
G: Manā uztverē SCENAR ir skolotājs. Terapeiti man ir teikuši, ka SCENAR ir kā viņu “trešā roka”, ar kuras palīdzību viņi spēj palīdzēt pacientam atjaunot viņa pašdziedināšanās mehānismus. Mana metafora skan SCENAR ir treneris vai skolotājs.
N: Kādēļ šis skolotājs ir tik efektīvs?
G: Ja galvenais priekšnoteikums, lai organisms varētu dziedināt pats sevi, ir atsvaidzināt tā atmiņā dziedināšanas mehānismu darbību, tad tas nozīmē, ka pacients dara visu pats. Un ja cilvēks kaut ko dara pats, viņš to nekad neaizmirst, jo sasniegtais rezultāts ir viņa paša, tāpat ka tas bija viņa paša uzdevums.
Tieši tādēļ SCENAR ir tik efektīvs, jo tas tikai skolo jūsu organismu, palīdzot tam atcerēties, kā sevi dziedināt un izveseļošanās procesu veic pacienta organisms pats. Un ja reiz viņš to ir izdarījis, tad diezin vai spēs tik vienkārši aizmirst. Tieši šī iemesla dēļ SCENAR iedarbība ir tik efektīva un rezultāti ilgtspējīgi.
N: Vai tādēļ SCENAR abreviatūras izvērsti skan Paškontrolējošs energo neiro adaptīvais regulētājs?
G: Galvenais SCENAR uzdevums ir kontrolēt un regulēt (galvenokārt caur nervu sistēmu) atbildes reakcijas no ķermeņa un radīt izmaiņas adaptācijas un pašdziedināšanās reakcijās. SCENAR ir regulētājs, jo tas regulē daudzas dažādas disfunkcijas, piemēram, hipo- vai hiper-. Vienā vārdā, šajā saīsinājumā ietverts viss, kas raksturo SCENAR darbības mehānismu.
Tehniska saruna
N: Tagad parunāsim par dažiem tehniskiem terapijas aspektiem. Mans pirmais jautājums ir par mazo asimetriju, kas ir svarīga SCENAR terapijas sastāvdaļa. Kā zinātnieki nonāca pie šī atklājuma, ka mazs laukumiņš dod lielāku rezultātu?
G: Jā, tas bija ļoti interesanti. SCENAR attīstības pirmsākumos Jurijs Gorfinkels un Saša (Aleksandrs) Revenko bija pirmie, kuri savāca visu vienkopus. Pašā sākumā viņi domāja, jo lielāks ādas laukums tiek apstrādāts, jo iedarbība efektīvāka. Likās, ka apstrādājot ar ierīci lielākus ādas laukumus, tas rada vairāk impulsu un saņem vairāk atbildes reakciju no organisma.
Iesākumā viņi darbojās ar SCENAR stundām ilgi, cenšoties apstrādāt visu pacienta ķermeņa ādas laukumu. Pacients gulēja kails un viņi tikai “braukāja” ar SCENAR aparātiem no augšas līdz lejai, no priekšas uz mugurpusi. Vēlāk viņi pamanīja, ka, iesākot darbu vietā, kas tagad pazīstama kā pielipšana, un kur aparāta vieglo slīdēšanu apstādina sajūta, ka elektrods ir pielipis pie ādas, pacients sāk izveseļoties daudz ātrāk.
Bez tam, pēc pilnīgas ķermeņa apstrādes, viņi pamanīja apsārtumus dažādās ādas zonās. Kad viņi šīs vietas apstrādāja, vienkārši tajās apstājoties uz īsu laiciņu, vai nedaudz pabraukājot šajā vietā, atkal tika novērota pacientu ātrāka izveseļošanās. Un nu jau pēc ādas apstrādes viņi sāka meklēt vairāk šādu vietu un punktu, tādējādi aizsākot šo speciālo (punktu) vietu apstrādes metodiku attīstību.
Definīcija “mazā asimetrija” nozīmē mazu laukumu, kas ir atšķirīgs no ādas laukuma apkārt tam.
N: Kas tieši notiek ādā, kad elektrods pielīp pie ādas, vai āda kļūst sarkana kādā konkrētā vietā?
G: Mums ir vairāki skaidrojumi: OKB Ritm ģenerāldirektoram Jakobam Grinbergam ļoti patīk skaidrot, kā SCENAR strādā. Viņam tuva ir klasiskā medicīna un pielipšanu viņš skaidro kā polaritātes izmaiņas. Slidinot SCENAR elektrodu pa ādu, mēs mainām polaritāti uz ādas virsmas un pašā ķermenī. Mēs ārstējam, radot specifisku elektrisko lauku vai īpašu kanālu starp plus un mīnus. Šī strāva piesaista SCENAR un izsauc pielipšanu, kad elektrods tiek pievilkts kā magnēts.
Cits skaidrojums saistīts ar ūdens struktūru, kas var būt atšķirīga dažādas ķermeņa vietās un tajās var parādīties arī atšķirīga skaņa, jo tas atkarīgs arī no vibrācijas un reakcija uz ādas var paradīties kā mazā asimetrija. Es domāju, ka āda ir lielākais ķermeņa orgāns un tas ir hologrāfisks jeb tā ir fraktālā daļa no veseluma, kā arī veģetatīvās jeb autonomās nervu sistēmas daļa.
Tādēļ veģetatīvās nervu sistēmas un visa ķermeņa atbildes reakcijas tiek pārraidītas un atspoguļotas uz adās virsmas. Tas ir veids, kā ķermenis pats parāda vietas efektīvākai apstrādei. Un es šo vietu uztveru kā hologrāfisku punktu vai visa organisma fraktālu daļu, veģetatīvu atbildes reakciju uz ādas, kas parādās kādā konkrētā vietā.
N: Bieži efektīva ir arī sūdzības vietai simetriskās zonas apstrāde. Vai Jūs varat izskaidrot simetriskās apstrādes mehānismu?
G: Es lasīju referātu konferencē par reciproknajām zonām. Tas bija par to, kā organisms rada daudzas reciprokni – simetriskas zonas. Savā attīstībā mūsu organismā ir attīstījušās daudzas līdzīgas sistēmas, organisms it kā ir centies pavairot dažādas zonas pa visu ķermeni pašārstēšanās nolūkam.
Katrs zina, ka uz ausīm, deguna, pēdām un citviet izvietoti punkti/ zonas, kas atbilst konkrētām sistēmām organismā. Tās ir dabas radītas reciproknās zonas, lai nodrošinātu vairāku līmeņu aizsardzību, atkarībā no to svarīguma pakāpes. Ja viena sistēma iziet no ierindas, organisms pieslēdz citu sistēmu vajadzīgo funkciju izpildei. Tieši tādēļ sūdzības zonai simetriskās zonas apstrāde var būt daudz efektīvāka, jo simetriskā puse ir daudz atvērtāka, veselāka un tā nav bloķēta, kā slimā puse, kas tādā brīdī līdzinās “aizslēgtām durvīm”. Ja mēs turpinām strādāt slimajā pusē, mēs vienkārši paliekam patoloģiskajā ciklā un visa SCENAR informācija arī riņķos patoloģiskajā ciklā.
Mums ir ļoti laba pieredze ar simetrisko zonu apstrādi pacientiem ar apdegumiem slimnīcā. Un tas galvenais iemesls, kāpēc esam sasnieguši tik labus rezultātus pie šiem ārkārtīgi sarežģītajiem pacientiem, jo klasiskās medicīnas ārsti centās ārstēt tieši apdeguma skarto vietu, operējot to, smērējot eļļas un krēmus uz šīm vietām. Bet pacientiem šāda terapija ir ļoti sāpīga un šausminoša – to pat nav iespējams iztēloties.
Kad es studēju Medicīnas institūtā, tas bija briesmīgi, kad vajadzēja apmeklēt apdegumu centru, kur pacienti gaida, kas varētu sniegt atvieglojumu no briesmīgajām sāpēm un tas bija laikā, kad mums Krievijā nebija anestēzijas. Tā ir taisnība – vai varat to iedomāties?
SCENAR terapijā, apstrādājot apdegumus, mēs nekad neaiztiekam sāpīgās vietas vai zonas – mēs apstrādājam tikai veselu ādu, un tas ir saprotami, jo veselā ādā ir daudz receptoru, kuri var atbildēt uz SCENAR impulsiem.
Vēlāk, ar izpētes palīdzību, mēs atklājām, ka nav nozīmes, kurā vietā uz ādas tiek novietots SCENAR, lai palīdzētu organismam ģenerēt cik daudz neiropeptīdu, regulētajpeptīdu un mediatoru iespējams, kamēr vien tas atrodas sūdzības zonai atbilstošā vai ar to saistītā vietā.
Jurijam Gorfinkelam, kurš bija mans skolotājs, bija sapnis, atrast “maģisko” punktu. Viņš ticēja, ka katrai sūdzībai ir atrodama viena mazā asimetrija, tādejādi tas tiešām būtu viens punkts, kuru apstrādāt ar SCENAR. Šis punkts pieder pie reciproknās, simetriskās un atbilstošās zonas. Tapāt kā akupunktūrā, kur pieredzējuši akupunktūras ārsti izmanto tikai vienu adatu terapijai.
Tas bija Jurija Gorfinkela izaicinājums atrast vienu atslēgas punktu SCENAR terapijai. Viņa meklējumi pavisam noteikti veda simetrisko, reciprokno, hologrāfisko punktu virzienā.
Viss mūsu ķermenī ir saistīts. Daba mūs ir izveidojusi ļoti gudri, kā struktūru ar funkcijām un spējām, kuras atsaucas daudzos, daudzos dažādos veidos, lai organisms adaptāciju un spētu sevi dziedināt; adaptācija ir galvenais mehānisms, kas atbild uz daudziem mainīgajiem ārējās vides faktoriem.
N: Jūs ne vienmēr strādājat sūdzības lokālajā zonā?
G: Pie hroniskām sūdzībām, es nekad nesāku darbu lokālajā zonā, jo tā bieži ir bloķēta, pilna ar toksīniem vai arī tajā nav enerģijas plūsmas, enerģijas kustības. Ja cilvēkam sāpes bijušas vienā un tajā pašā vietā daudzu gadu garumā, šī vieta, kā mēs to saucam, ir bloķējis “patoloģisko cikls” smadzenēs un jūs vienkārši klauvējat slēgtās durvīs. Iet pa citām durvīm būs daudz efektīvāk.
Iedvesma
N: Sākuma apmācības līmeņos mēs iemācījāmies vispārīgās apstrādes metodikas, vēlāk nāca klāt jau specifiskākas, piemēram, kā strādāt ar sāpēm, kurss neiroloģijā, par SECENAR sportā utml. Es pati apmeklēju SCENAR procedūras plānošanas un strukturēšanas semināru un brīnījos, kā jums izdodas radīt tik daudzveidīgu semināru klāstu. Kā jūs atrodat jaunas idejas un tematus semināriem?
G: Tas patiešām ir atkarīgs no mūsu studentiem. Kad mēs uzsākām apmācību, Prof. Revenko vadīja iesācēju mācību seminārus 10 dienas katru! Pēc tam mēs šo kursu “apcirpām” uz piecām dienām. Pēc tam nācās saīsināt uz četrām, jo mēs sākām pasniegt daudz vairāk semināru. Studenti tai laikā bija Krievijas ārsti un viņi teica: “Nē, tas ir par garu, mēs varam mācīties tikai brīvdienās.” Un tā mēs sākām pielāgot savas programmas divu dienu semināriem.
Kad cilvēki bija pabeiguši pirmos četrus klasisko semināru līmeņus, viņi sāka jautāt: “Bet kā man strādāt ar kuņģa čūlu, kā ārstēt depresiju…? Respektīvi kā tikt galā ar kādām konkrētam problēmām.” Un mums neatlika nekas cits, kā veidot īsos seminārus, lai sniegtu ieskatu konkrētu problēmu ārstēšanā. Nu jau tās ir ikgadējas konferences vāciski runājošajās valstīs. Katru gadu mums ir jaunas tēmas, kas interesē terapeitus. Piemēram, neiroloģijas problēmas, vai sāpes. Mēs šos seminārus gatavojam atkarībā no terapeitu pieprasījuma.
Es papildinu seminārus ar saturu, kas saistīts ar manu izglītību un profesionālo pieredzi refleksoloģijā, akupunktūrā un homeopātijā. Homeopātija jo īpaši palīdz manā darbā. Tā nav vienkārši zinātne par to, kā atrast pareizo ārstniecības līdzekli. Homeopātijai tagad jau ir ap trīssimt gadu un te ir izpētīti dziedināšanas likumi un organisma reakcijas uz ārstēšanu. Ja jūs pārzināt homeopātijas principus, jūs tos varat izmantot jebkurā praksē. Man arī šīs zināšanas ir ļoti palīdzējušas, piemēram, lai izskaidrotu pacientiem konkrētas atveseļošanās reakcijas organismā. Bet mana pieredze akupunktūrā palīdz man saprast, kā darbojas enerģija un meridiāni.
N: Kur Jūs smeļaties iedvesmu?
G: Dažādi. Piemēram, SCENAR procedūras plānošanas un strukturēšanas seminārs radās, pateicoties manai pieredzei akupunktūrā, jo šeit es izmantoju zināšanas par universālajiem atveseļošanās likumiem, ka piemēram Reikevega intoksikācijas un enerģijas atjaunošanās teoriju. Bez tam es zinu, ka garīgās ārstēšanas metodes ir vienlīdz svarīgas, jo mūsu ķermenis un domas ir savstarpēji atkarīgi. Veidojot seminārus, man vienmēr jāatgriežas pie medicīnas grāmatām. Kad seminārs vēl tikai top manā prātā, es meklēju un kombinēju no visa, ko es zinu.
N: Kā jūs izstrādājat ārstēšanas protokolu, nu piemēram mentālajām problēmām. Kur jūs atrodat “izejmateriālus”, ar ko strādāt?
G: Ļoti daudz informācijas, tāpat grāmatas, vai vienkārši pierakstītas tēzes, lai tās būtu, kad ievajadzēsies. Man vienkārši tas jau ir bijis, tikai jāatrod no jauna, vai arī es saņemu palīdzību no citiem. Es ticu, ja tu strādā un darbojies, Visums palīdz sasniegt tavus mērķus.
Daudzas mentālās ārstēšanas metodes es atradu Ajūrvēdas, citas “Rietumu” grāmatās, kas man ir. Kad es gatavoju SCENAR procedūras plānošanas un strukturēšanas semināru, viens students man uzdāvināja ļoti vecu akupunktūras grāmatu par limfas drenāžas un enerģijas metodēm. Man tas likās tik aizraujoši, ka šī lieta atnāca pie manis šajā konkrētajā laikā, kad es nezināju, kā tā strādā, nebiju tik gudra, bet ir jābūt atvērtam un jāpieņem, es domāju.
N: Vai Jūs pievēršaties arī slimībām, kuras šodien sastopamas aizvien biežāk? Piemēram, depresija vai vēzis, slimības, kuras šodien satopam daudz biežāk kā pirms desmit vai divdesmit gadiem.
G: Es esmu pievērsusies tēmai “slimība”. No holistiskā skatupunkta, vārdi, kurus mēs dodam slimībām ir tikai nosaukumi dažādām adaptācijas procesa stadijām. Slimības rašanās veids vienmēr ir viens un tas pats. Dažādie fiziskie simptomi ir tikai dažādu slimību fiziskā daļa. Tādēļ mums jākoncentrējas uz algoritmu un vispārīgajiem virzieniem, kuros iet, lai palīdzētu organismam. Kad studenti pabeidz P&D kursu un pārzina vispārējās apstrādes metodes, viņi bieži jautā par lokālām metodēm specifiskos gadījumos.
Viņi var apgūt specifiskās lietas, piemēram, seminārā “Lielais Desmitnieks”, kurā runājam par visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām. Tajā ietvertas tēmas par muguras sāpju, locītavu sāpju, kuņģa čūlas, aizcietējumu utt. ārstēšanu. Šajā seminārā mēs mācām lokālās apstrādes metodes katrai problēmai. Tas ir noderīgi, ja jums ir daudz pacientu, vai ir pacienti, kas ārstējas ilglaicīgi un jums jāpielieto kaut kas savādāks. Tādēļ esam radījuši daudz lokālo apstrādes metožu.
Lokālo apstrādes metožu pamatlicējs ir Prof. Revenko, tās burtiski “birst no viņa laukā”! Manuprāt, nav iespējams radīt tik daudz dažādu metožu. Es viņam saku: “Tu esi kanāls, pa kuru šī informācija nonāk līdz mums no kaut kurienes citurienes.” Viņš vienmēr domā par jaunām metodēm, man šķiet, tas notiek pat miegā, jo dažkārt viņš tās nosapņo un nākamajā dienā ļauj savai rokai sekot SCENAR aparātam! Kad cilvēks ir tik ļoti iekšā savā profesijā, es domāju daudzas metodes nav prāta radītas, bet … labi, es nezinu, kā tas patiesībā notiek! Iespējams tās vienkārši mums tiek iedotas!
N: Kādus seminārus mēs varam sagaidīt tuvākajā laikā?
G: Līdz šim esam centušies atbildēt uz mūsu studentu jautājumiem un tas strādā ļoti labi. Jūs lūdzāt man padomāt par SCENAR atbalstu vēža pacientiem. Man tas izrādījās ļoti interesants jautājums, jo Krievijā mēs jau izmantojam SCENAR vēža pacientu atbalstam.
Visā Krievijā ir daudz vēža pacientu, kas paši izvēlas SCENAR , sevis ārstēšanai. Mēs izmantojam daudz dažādu metožu, un ja tās izrādās efektīvas , viņi izmanto SCENAR pastāvīgai ārstēšanai, jo ja esat nonācis tik tālu, ir ļoti svarīgi uzturēt adaptācijas un pašdziedināšanas mehānismus augstā līmenī. Tādēļ es ticu, ka tai jābūt pastāvīgai vēža pacientu ārstēšanas metodei.
Ir ļoti interesanti domāt par visām šīm lietām. Parasti es nedomāju, bet vienkārši lietoju SCENAR. Taču, ja kāds pajautā, es būvēju shēmu, kaut kādu algoritmu un teorijas. Un tas viss atkal nāk no manas Rietumu medicīnas pieredzes, homeopātijas, akupunktūras un visa cita, kas attiecas uz konkrēto lietu. Ļoti interesants darbs.
Vēža ārstēšana.
N: Kā vēža pacienti Krievijā un Ukrainā nonāk pie secinājuma uzsākt SCENAR terapiju.
G: Dažādos veidos. Rietumu medicīna vēža pacientus visā pasaulē ārstē vienādi: operācija, ķīmijterapija un apstarošana. Visi zina par neskaitāmajiem blakusefektiem un ka cilvēki bieži nonāk stāvoklī, kad viņu dzīves kvalitāte ir neapskaužama. Un cilvēki vienkārši meklē, kas varētu šo dzīves kvalitāti uzlabot. Daudzi ir atraduši SCENAR caur internetu, draugiem, ģimeni un nolēmuši to izmēģināt. Ir arī daži SCENAR terapeiti, kuru iepriekšējā nodarbošanās ir bijusi saistīta ar onkoloģiju. Viņi ir sākuši pielietot SCENAR pēc operācijām, pēc ķīmijterapijas vai apstarošanas.
Šodien, mums ir daži pacienti, kuri ir atteikušies no operācijas vai ķīmijterapijas pēc operācijas. Šie cilvēki ir gatavi uzņemties lielāku atbildību par savu veselību. Viņi saka: “vēzis man ir dots, lai es kaut ko mainītu savā dzīvē. Tas ir mans dzīves eksāmens. Man ir jādomā, par to, kā es dzīvoju, kas ir tas, kas jāmaina un es gribu izmantot dabīgu ārstēšanu. Kaut ko, kas nav “anti” vai bloķējošs, bet kaut ko tādu, kas spēj iekustināt manus pašizdziedināšanās mehānismus un uzlabotu manu dzīves kvalitāti.”
Šobrīd SCENAR terapija vēža pacientu atbalstam tiek izmantota trīs veidos: pirmais ir ortodoksālā medicīna + Scenar terapija, otrs veids ir dzīves kvalitātes uzlabošana, beidzot parasto ārstēšanas kursu, un trešais ir tikai SCENAR terapija pacientiem, kuri šādu lēmumu pieņēmuši patstāvīgi.
N: Tātad vēža ārstēšanu mēs varam papildināt ar SCENAR terapiju?
G: Pirmkārt, SCENAR var uzlabot ikviena dzīvi. Tas ir pats svarīgākais rezultāts, ko Scenar var dot. Nākamā svarīgā lieta ir tas, ka pielietojot Scenar ir iespējams samazināt sāpju remdinošo zāļu, kā morfijs, opijs, vai kādas citas tabletes vai injekcijas, apjomu. Šie medikamenti parasti samazina dzīves kvalitāti. Kad tiek lietots Scenar ir iespējams būtiski samazināt šo sāpju remdētāju dozas vai pat atteikties no tiem vispār.
Pacienti, kuri izmantojuši Scenar terapiju vēža ārstēšanā ir sākušu staigāt, strādāt, gatavot un soli pa solim atgriežas dzīvē, kas ir pats svarīgākais.
Izpēte.
Rostovā atrodas Vēža biofizikas zinātniskais institūts. Zinātnieki ir atklājuši Scenar iedarbību uz adaptācijas procesiem. Viņi ir apstiprinājuši, ka Scenar palīdz radīt stresa aizsardzības hormonus. Tas nozīmē, ka Scenar terapija maina mūsu adaptīvās reakcijas un palīdz atjaunoties pašdziedināšanās mehānismam.
Ja kādam ir vēzis, Scenar var palīdzēt atjaunot adaptācijas reakcijas organismā, un, kā zinātnieki apstiprina, ir iespējams samazināt sāpju remdinošo līdzekļu apjomu. Izpēte tika veikta ar žurkām, kam bija limfosarkoma – vissāpīgākā vēža forma, kas visgrūtāk padodas ārstēšanai.
Žurkas tika sadalītas trīs grupās: pirmajā grupā ārstēšana notika tikai ar ortodoksālās medicīnas metodēm (operācija, ķīmijterapija, apstarošana), otrā grupa tika ārstēta ar ortodoksālās medicīnas metodēm un Scenar, bet trešā – tikai ar Scenar. Kad tika salīdzināti ārstēšanas rezultāti grupās, nosakot audzēja izmērus, metastāzes vai to neesamību, vislabākie rezultāti bija grupā, kur ārstēšana notika tikai ar Scenar. Man šķiet, ka ārstiem šajā Vēža biofizikas centrā ir ļoti interesants darbs. Krievijā ir daudz onkologu, kuri strādā ar Scenar.
N: Nīderlandē ārsti izraksta medikamentus vai tradicionālo ārstēšanu. Vai Krievijas ārsti arī paši sevi ārstē ar Scenar?
G: Ja cilvēkam ir vēzis, viņš ir gatavs izmēģināt visu. Ja jums ir sāpošs vēders, jūs varat iedzert kaut kādas zāles, bet ja jums ir vēzis un esat spiests ieskatīties nāvei acīs, jūs esat gatavs mēģināt jebko! Tas ir tik pašsaprotami. Šādās situācijās mūsu valstī daudzi ārsti izmanto Scenar. Jo mums ir ārsti, kuriem pašiem ir vēzis un tad viņi nāk pie mums, un meklē Scenar, par ko kaut kad, kaut ko ir dzirdējuši. Vispirmām kārtām viņi to izmanto, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, vēlāk, lai samazinātu sāpju remdējošo medikamentu dozas. Pārliecinājušies par rezultātiem paši uz sevis, viņi ir pārliecināti par Scenar ārstēšanas iespējām.
N: Cik daudz jūsu valstī ir ārsti vai ārstniecības iestādes, kas izmanto Scenar?
G: Daudzi. Sākumā mēs centāmies piefiksēt šos skaitļus un lūdzām klīnisko pētījumu nodaļai saskaitīt, cik universitātēs, slimnīcas un citās ārstniecības iestādēs izmanto Scenar. No jaunākās informācijas esam sapratuši, ka visi speciālisti Krievijā un visas ātrās palīdzības nodaļas slimnīcās izmanto Scenar. Tāpat to pielieto sanatorijās, rehabilitācijas centros, kosmetoloģijas klīnikās, bērnu slimnīcās un daudzviet citur.
Veselības aprūpes tendences.
N: Tagad mazliet par citām lietām. Nesen lasīju dažus rakstus par Interesantām nākotnes attīstības tendencēm. Tendenču vērotāji apgalvo, ka tehnoloģijas ieņems aizvien lielāku vietu mūsu ikdienas dzīvē. Mēs tās izmantojam katru dienu un visdažādākajos veidos. Interaktīvais TV, telefoni, datori – visas šīs tehnoloģijas attīstās un pretendē kļūt par ierīcēm, kas atvieglo mūsu ikdienas dzīvi. Tās dod mums varas un kontroles sajūtu. Tendenču vērotāji saka, ka šī attīstība turpināsies un veicinās pareju uz autonomāku dzīvi. Viss, ko mēs darām darbā, mūsu dzīvē kļūs daudzkārt mobilāks, caurredzamāks un inteliģentāks. Atslēgas vārdi ir paškontrolējošs un pašregulējošs. Cilvēkiem pavērsies plašākas iespējas pašiem veidot savas dzīves un arī veselības aprūpi. Kā Jūs redzat šo attīstību?
G: Revenko teica, ka viņa sapnis ir, lai katrā ģimene būtu Scenar. Tas varētu nodrošināt zināmu pašregulāciju un labāku aprūpi. Mēs paši vairs nevaram iedomāties kaut kur doties bez Scenar. Ceļā daudz kas var atgadīties. Man ir daudz piemēru no mūsu dzīves:
Vienu reizi mēs ceļojām kopā ar mazmeitiņu, viņai palika slikta dūša un sākās vemšana. Ko gan mēs iesāktu bez Scenar? Mēs vienkārši apstājāmies un apstrādājām viņu un pēc piecām minūtēm viņa teica: “Labi, tagad mēs varam braukt.”
Viena no mūsu pacientēm devās brīvdienās uz Turciju. Pirmajā dienā viņas bērnam parādījās augsta temperatūra, vemšana un caureja. Viņa pie sevis nodomāja, ko gan lai es tagad daru? Nebija arī apdrošināšanas, lai dotos Turcijā uz slimnīcu, atgriezties mājās arī nav iespējams, jo neviens neļaus transportēt bērnu tādā stāvoklī. Nekas cits neatlika, kā likt lietā savu Scenar, un tās pašas dienas vakarā bērns bija vesels. Tā vienkārši bija adaptācijas reakcija uz atšķirīgiem klimatiskiem apstākļiem, jaunu vietu, ūdeni, ēdienu. Scenar tiešām var uzlabot veselību un adaptācijas reakcijas vienā dienā. Un beigu beigās brīvdienas izdevās lieliskas.
Cits piemērs, bērns aizbrauca ārstēties uz sanatoriju. Un ierodoties bija jātaisa kaut kādas analīzes. Ārsti paņēma asins analīzes un atrada, ka ir paaugstināts kortikosteroīdu vai bilirubīna līmenis. Nezinu, kurš tieši no šiem abiem bija par augstu, bet tāda vecuma meitenei tas tika uzskatīts par augstu, lai sāktu ārstēšanu. Taču par viesnīcu un ārstēšanu jau bija samaksāts. Viņa teica: “Labi, vai varam atkārtot testu pēc divām dienām.” Ārsti teica, ka tā būtu viņas pēdējā iespēja. Šajās divās dienās viņa apstrādāja savu meitu ar Scenar, katru dienu ik pēc divām stundām. Kad analīzes tika nodotas no jauna, rādītāju līmeņi bija normāli.
Un tā es varu turpināt, piemēru pēc piemēra.
Mūsu pirmie simptomi ir tikai adaptācijas reakcija. Ja jūs varat palīdzēt ķermenim tās normalizēt, sūdzības atkāpsies. Tas ir daudzkārt vienkāršāk izmantot kaut ko, kas var palīdzēt atjaunot homeostāzi.
Tādēļ jūs spēsiet labāk regulēt savu dzīvi, spēsiet labāk parūpēties par sevi un tas ir daudz vieglāk. Scenar ir vieglākais veids, kā to izdarīt. Homeopātija ari ir ļoti efektīva, bet tas ir daudz sarežģītāk iemācīties homeopātijas principus. Mūsu valstī es vadu arī seminārus par tēmu, kā apvienot homeopātiju un Scenar akūtās situācijās.
Profilakse.
N: Holandē veselības aprūpes kompānijas ir sākušas ievērot profilakses sniegtās priekšrocības. Kā Scenar iederas šajā kustībā?
G: Jebkuras slimības profilakse nozīmē atjaunot sava organisma pašdziedināšanās mehānismu un atjaunot homeostāzi (līdzsvaru). Tas ir profilakses pirmais mērķis, kuru visvieglāk paveikt ar Scenar. Mums ir speciālas metodikas stresa reakciju novēršanai, noguruma un depresijas sindromu mazināšanai, praktiski, lai atvieglotu jebkādas ārēju apstākļu radītas pārmērīgas reakcijas. Kā jau iepriekš teicu, zinātnieki ir apstiprinājuši, ka Scenar atjauno adaptācijas reakcijas un izveido stresa aizsardzību. Tas ir tas, ko mēs saprotam ar profilaksi. Vissvarīgākais ir nostiprināt adaptācijas reakcijas, kuras aizsargā no arējām ietekmēm, kurām mēs vienmēr esam pakļauti.
N: Tātad, ja mūsu adaptācijas mehānisms strādā, kā tam paredzēts, mēs nevaram saslimt?
G: Jā, tieši tā. Ir svarīgi cilvēkiem izskaidrot, ka jebkura sākotnējā sūdzība ir pirmā disbalansa pazīme. Tā vēl nav slimība. Pirmās pazīmes var būt drenāžas vai adaptācijas reakcijas. Šajā situācijā mums ir jāakceptē savas sūdzības un “jāiemīl” savas sāpes. Tikai tā ir iespējams no tām atbrīvoties.
N: Kā tas ir “mīlēt” savas sāpes?
G: Vienkārši nodarbojieties ar tām, akceptējiet, uztveriet kā “skolotāju”, jo jūsu sāpes ķermenī tikai atspoguļo, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Jūs pielāgojaties savādākā veidā un jūsu ķermenis raida jums zīmi, ka jums jāpalīdz tam atjaunot homeostāze. Tā nav sūdzības, bet zīme, ka adaptācijas reakcijas notiek nepareizi.
N: Jo ātrāk palīdz ķermenim atjaunot līdzsvaru, jo labāk?
G: Jā, tieši tā.
Sporta medicīna.
N: Un visbeidzot es gribētu parunāt par Scenar un sportu. Mūsu Austrālijas kolēģi 2011. gadā konferencē Turcijā prezentēja ļoti labus rezultātus šajā jomā. Prezentācija bija par to, kā Scenar ir palīdzējis profesionāliem atlētiem atlabt pēc akūtiem ievainojumiem, un pēc izveseļošanās startēt labā līmenī. Mēs dzirdējām daudz par Austrāliju, bet kāda ir Scenar pieredze attiecībā uz sportu citās pasaules valstīs?
G: Mums ir liela pieredze Scenar izmantošanā sporta medicīnā Vācijā, Krievijā un Ukrainā. Ir trīs veidi, kā mēs varam Scenar izmantot.
Pirmkārt, tas ir profilaktisks līdzeklis, kas palīdz sportistam paaugstināt savu adaptācijas potenciālu. Tādā veidā var nodrošināt atjaunošanos pēc slodzēm un pasargāt sevi no iespējamām traumām. Mūsu terapeiti apstrādā sportistus pirms treniņiem vai sacensībām. Viņi izmanto ļoti īsus protokolus no P&D kursa. Es pazīstu terapeitu no Vācijas, kurš izmanto īsās tīrīšanas, dažu meridiānu, spazmatisko punktu un savilkto muskuļu, ja tādi ir, apstrādi. Pirmais ir profilakse.
Otrkārt, Scenar izmanto sportā sacensību vai turnīru laikā. Ir ārsti un terapeiti, kuri strādā sporta komandās un sportisti tiek apstrādāti arī sacensībās spēļu laikā un to starplaikos.
Piemēram, terapeits var apstrādāt sportistu momentā, kad gadījusies akūta situācija – kāda trauma, ievainojums utml., jo akūtā stāvoklī cilvēka adaptācijas reakcijām ir ļoti augsts potenciāls. Akūtās situācijās rezultāti ir vislabākie, jo šajā brīdī ķermenī viss ir aktīvā stāvoklī, tādēļ reakcijas un atbildes arī ļoti aktīvas.
Treškārt, ko paši ārsti, kuri strādā ar sportistiem, ir teikuši. Galvenā problēma profesionālajā sportā ir tā, ka sportistiem nav laika, lai atjaunotu līdzsvaru un adaptācijas potenciālus. Pēc spēles vai starp tām ir nepieciešama enerģētiska apstrāde, vienkārši lai atbalstītu organisma adaptācijas mehānismu un saglabātu sportista enerģijas līmeni, un šeit Scenar strādā ļoti labi.
N: Tātad, Jūs sakāt, ka tūliņ pēc traumas vai ievainojuma, apstrāde ar Scenar ir ļoti būtiska.
G: Jā, protams. Kad galvenais spēlētājs ir ievainots un nav iespējas viņu aizvietot, vai ir nepieciešams, lai viņš spētu būt uz laukuma arī nākamajā spēlē, ir jādara viss, lai atjaunotu viņu. Krievijā mums ir kāds iemesls Scenar tūlītējai apstrādei: ja jūs atrodaties ārzemēs un sportistam ir kaut kas noticis ar veselību, došanās uz slimnīcu maksā ļoti dārgi. Mazām komandām šādas naudas nav. Ja tā ir Olimpiskā komanda, jā – viņiem ir nepieciešamie resursi, bet mazām komandām tādu nav. Pēc traumas mūsu terapeiti strādā ar sportistu, kamēr tas atgriežas Krievijā un šeit saņem vajadzīgo medicīnisko aprūpi. Viņi ietaupa naudu un palīdz sportistam atlabt ātrāk.
N: Kādos veidos Scenar var palīdzēt pie vispārīgas atveseļošanās pēc treniņiem vai spēlēm?
G: Visvienkāršākais ir izmantot ārstniecisko segu. Ukrainā mēs izmantojam Scenar terapiju un segu skriešanas supermaratonā, kurš ilga vairākas dienas. Sportisti skrēja visu dienu un naktī gulēja ārstnieciskajā segā. Salīdzinot viņu pieredzi, kādas ir sajūtas ar segu un bez tās, viņi sacīja, ka pēc gulēšanas segā sajūta ir tāda, ka iepriekšējā dienā nekāda maratona nebūtu bijis. Naktī viņi bija atpūtušies, enerģija un līdzsvars bija atjaunojušies. Tāpat viņi sacīja, ka nākamajā dienā skriet bija daudz vieglāk, kā iepriekšējā.
Tur bija arī supermaratona skrējējs no Vācijas, kurš skrēja apkārt pasaulei un divi Scenar terapeiti sekoja viņam, lai apstrādātu sportistu pārtraukumos. Viņš jutās ļoti labi, nebija sūdzību par nogurumu, enerģijas līmenis bija labs un viņš pabeidza maratonu esot pie labas veselības, viņa organismā bija līdzsvars un harmonija. Scenar seansi bija ļoti īsi – dažas vispārīgas metodes, dažas enerģētiskas un varbūt dažas – lokālo sūdzības zonu apstrādei plus ārstnieciskā sega. Sevišķi šādos gadījumos, kad nepieciešams saglabāt izturību ilgstoši, sega ir ļoti, ļoti noderīga.
N: Es esmu dzirdējusi, ka Scenar dažkārt izmanto, lai uzlabotu sniegumu un rezultātus sportā. Vai šeit tiek pielietots kāds pavisam cits piegājiens?
G: Nē, tas ir tāds pats kā profilakses gadījumā un tas paaugstina enerģijas līmeni un uzlabo adaptācijas reakcijas organismā.
N: 2012. gada jūnijā Eiropas futbola čempionāts daļēji notiks Ukrainā. Vai tur varēs sastapt arī kādu Scenar terapeitu?
G: Es tiešām nezinu. Bet es varu pastāstīt, kā sākumā tas bija Krievijā. Pirms daudziem gadiem Revenko un Gorfinkels tika uzaicināti uz Krievijas Olimpisko Komiteju, lai prezentētu Scenar. Bet tad, kad dažas komandas sāka lietot Scenar, viņi to turēja noslēpumā un nevienam neizpauda. Tas bija kā noslēpums. Neviens negribēja, lai kāds cits uzzina par to, “kaut ko”, kas palīdz uzlabot organisma atjaunošanās spējas un sportisko sniegumu. Tas ir profesionālais sports un konkurence starp klubiem, sportistiem un mediķu komandām ir milzīga. Mums ir bijis lūgums atvest Scenar un mēs to esam izdarījuši. Un tad “durvis tiek aizvērtas”, jo ja kādai komandai tas ir, viņi ir ieinteresēti to paturēt noslēpumā.
Es zinu, ka Nacionālajai volejbola komandai Krievijā ir daži Scenar aparāti un ārsti strādā ar galvenajiem spēlētājiem. Tāpat katram no svarīgākajiem spēlētajiem ir mazais Scenar mājas aparātiņš, lai varētu veikt sev procedūras pirms spēles, sagatavot muskuļus vai palīdzēt organismam atbrīvoties no pienskābes muskuļos pēc spēlēm. Tas ir vēl viens veids, kā izmantot Scenar sportā.
Un ko tālāk?
N: Mēs esam intervijas beigās, vēl palicis tikai viens jautājums: vai joprojām ir lietas, ko Jūs gribētu paveikt?
G: Nīderlande bija pirmā valsts ārpus Krievijas, kur tika ieviests Scenar. Cosmed direktors Jan de Jong to šeit atveda. Kopš tā laika pagājis daudz gadu un kops tā laika arī Scenar terapeitu skaits ievērojami ir audzis. No mūsu draugiem mēs zinām, ka šai kompānijai ir viena no labākajām veselības aprūpes sistēmām ar vislielāko brīvo izvēļu klāstu.
Respektīvi, jūs varat izvēlēties izmantot daudzas dažādas metodes un cilvēkiem ir lielāka brīvība un izvēle, kā piemēram Vācijā, Meksikā, Kanādā, Itālijā vai Francijā – valstīs ar daudz stingrākiem noteikumiem. Mēs gribam uzlabot Scenar turpmāko attīstību Nīderlandē. Jo tā bija mūsu pirmais mērķis ārpus Krievijas, kur sākām piepildīt sapni “Mēs iepazīstinājām pasauli ar Scenar.”
Mēs ceram, ka pateicoties savai veselības aprūpes sistēmai un cilvēkiem, šī valsts augs, paliekot savā pirmajā pozīcijā Scenar pasaulē. Tas ir mūsu sapnis.
N: Mēs sāksim pie tā strādāt. Vai gribētu teikt vēl kaut ko?
G: Mūsu mērķis ir iepazīstināt pasauli ar Scenar kā tīras enerģijas un mīlestības nesēju. Tā ir mana un arī mana skolotāja, Jurija Gorfinkela, ticība, ka Scenar var atjaunot mūsu paaudzi, mūsu bērnus. Es ticu, ka mēs varam uzlabot mūsu nākamās paaudzes un varam nest pasaulē tīru enerģiju un mīlestību. Tas ir Scenar pats svarīgākais uzdevums.
N: Liels paldies Jums par interviju.
G: Vienmēr priecājos un paldies par Jūsu jautājumiem.