Ķermeņa regulācijas mehānisms, un kā to ietekmē Scenar terapija

Ķermeņa regulācijas mehānisms, un kā to ietekmē Scenar terapija

Autors: Unda Avota

Scenar terapija vienlaicīgi rada gan lokālu efektu (stimulējot ādu un asinsvadus), gan arī nodrošina vispārēju iedarbību caur nervu un hormonālo sistēmu.

Nervu sistēma nodrošina dzīvā organisma pamata funkcijas – regulāciju, adaptāciju, balstoties uz apkārtējās vides ietekmi, ar noteiktu mērķi – izdzīvot. Nervu sistēma sastāv no 3 pamata daļām:

Centrālā nervu sistēma sevī ietver galvas un muguras smadzenes. Galvas smadzenes kontrolē sirds ritmu, elpošanu, temperatūru, asinsspiedienu, kustību, interakciju ar apkārtējo vidi caur maņu stimuliem u.c. Noteiktas galvas smadzeņu daļas arī atbildīgas par mūsu valodu, domāšanu, atmiņu un personību.

Muguras smadzenes atrodas mūsu mugurkaula kanālā, un ir veidotas no 31 segmenta, katrs no tiem inervē noteiktus orgānus un audus savā līmenī, kā arī nodrošina komunikāciju starp muguras un galvas smadzenēm.

Perifērā nervu sistēma savieno galvas smadzenes (caur muguras smadzenēm) ar ādu, muskuļiem un iekšējiem orgāniem.

Specifiski veidoti neironu mezgli, kas lokalizējas galvas un muguras smadzenēs, kontrolē veģetatīvo jeb autonomo nervu sistēmu. Tā nodrošina iekšējo orgānu kontroli, un to nevar apzināti ietekmēt. Tā iedalās arī simpatiskajā un parasimpatiskajā daļā, atkarībā no tā, vai sistēmas radītais efekts ir uzbudinošs, vai nomierinošs.

Organisma hormonālās sistēmas kontrole ietver iekšējos sekrēcijas dziedzerus un specializētas galvas smadzeņu struktūras, kas atbrīvo metabolismu kontrolējošas substances, ietekmē noteiktu audu, orgānu vai vispārējo ķermeņa aktivitāti.

Ikvienas dzīvas radības organisms bez apstājas regulē iekšējos procesus, atbilstoši saviem uzstādījumiem un vides prasībām. Šis process, kas ir fundamentāls, lai izdzīvotu, tiek saukts par pašregulāciju. Lai pašregulācija notiktu, smadzenēm tiek nogādāta nepārtraukta informācijas plūsma par iekšējiem un ārējiem stāvokļiem, un tas notiek, izmantojot 2 metodes – elektriskie impulsi (nervu sistēma) vai ķīmiskās substances (hormonālā sistēma). Abas šīs sistēmas ir savstarpēji saistītas, bet galvenā loma tomēr pienākas ātrākajai – elektriskajai impulsu pārvadei.

Informācija no maņu orgāniem, ādas un iekšējiem orgāniem tiek analizēta, apstrādāta, un smadzeņu centri nodod komandas attiecīgajiem orgāniem un audiem, lai radītu atbilstošu reakciju - stimulētu vai nomāktu noteiktu audu aktivitāti. Šīs komandas tiek nodrošinātas ar tiešu nervu sistēmas impulsu, kas realizējas, izdalot noteiktas ķīmiskās substances, kuras dēvē par mediatoriem.

Šīs ietekmes radītais efekts tiek pēc tam arī novērtēts – pienākošie nervi reportē, kā radītā ietekme izmainījusi ķermeņa stāvokli, tādējādi ietekme no centrālās nervu sistēmas var tikt apturēta vai arī turpināta. Šajā biofeedback procesā organisms rada stabilu stāvokli vai arī maina savu līdzsvara punktu, lai adaptētos ārējās vides apstākļiem, piemēram, aktivizējot muskuļu tonusu, lai radītu vairāk siltuma aukstā laikā.

Vēl smalkākā līmenī šis pats process tiek izmantots, lai mobilizētu ķermeni atbrīvoties no saslimšanas, dziedētu ievainojumu vai cīnītos ar tā simptomiem.

Ķermenis ir kā bezgalīgi mainīga sistēma, kas nepārtraukti savstarpēji iedarbojas ar apkārtējo vidi. Āda ir ārējā barjera un arī kā maņu orgāns, kas embrionālās attīstības laikā cēlusies no tās pašas dīgļlapas, no kuras veidojusies arī nervu sistēma, tādējādi paliekot ciešā saistībā ar to. Praksi, kurā ietekmē nervu receptorus uz ādas noteiktos punktos, ar mērķi kontrolēt iekšējo orgānu darbību, sauc par refleksoloģiju. Dažādas tradicionālās ārstniecības metodes, piemēram, akupunktūra, akupresūra u.c. tūkstošiem gadu testējot un novērojot, atklājušas sistēmu ar specifiskiem punktiem, caur kuriem iespējams ietekmēt iekšējos orgānus, par pamatu izmantojot šo unikālo saikni starp ādu un iekšējo ķermeņa darbību.

Kolīdz tika atklāta nervu sistēmas procesa elektriskā daba, praksē ienāca arī ādas elektriskā stimulācija, un šobrīd arī Scenar terapija. Scenar aparātu darbības pamatā ir elektriskais impulss, kas tiek projicēts uz ādas ar noteiktu elektrodu palīdzību. Šis elektriskais impulss tiek uztverts ar nervu sistēmas receptoriem ādā un aizvadīts kā informatīva vienība līdz centrālajai nervu sistēmai. Mūsu smadzenes šo informāciju uztver kā ārējās vides stimulu, uz kuru ir adekvāti jāreaģē, atbilstoši tam, kāda veida informācija tieši tiek līdz viņām nosūtīta. Balstoties uz to, tiek radīts atpakaļejošs efekts, kas maina noteiktu orgānu un audu stāvokli, mēģinot saglabāt homeostāzi.

Tai pat laikā, tā kā Scenar impulss iedarbojas uz ādas, tas ietekmē arī bioloģiski aktīvos punktus, kas ir plaši pazīstami austrumu tradicionālās medicīnas kultūrā. Tradicionālas šo punktu ietekmējošas metodes ir akupunktūra, akupresūra, dažādas enerģētiskās tehnikas utt. Scenar terapijas iedarbība uz šiem punktiem ir ar vēl lielāku efektivitāti, jo ir iespējams variēt ar dažādām impulsa frekvencēm un formām, kuras ķermenis uztver kā citāda veida informāciju. Šo punktu aktivizācija, nomierināšana un vispārējā līdzsvarošana, harmonizē ķermeņa enerģētiskos ceļus jeb meridiānus, kas nodrošina līdzsvarotu visu orgānu un ķermeņa sistēmu darbību.

Scenar impulss ir ar ļoti zemu strāvas stiprumu, organismā tas iekļūst apmēram 2 mm dziļumā, kur to uztver un tālāko efektu nodrošina mūsu nervu sistēma. Impulsa unikalitāte slēpjas tā formā, kas ir praktiski identiska mūsu nervu impulsa izlādes un pārvades formai. Tādējādi cilvēka organisms viņu viegli uztver, atpazīst un pārvada, kā arī tas nerada bojājumus nervu šūnām.

Viena no būtiskākajām īpašībām, kas Scenar terapiju atšķir no citām elektriskās stimulācijas metodēm, ir biofeedback mehānisms. Katru reizi, kad tiek sūtīts Scenar impulss noteiktajā ādas zonā, vispirms tiek veikta tāda kā mikro diagnostika attiecīgajai vietai – tiek noteikta ķermeņa pretestība un iekšējā aktivitāte, pēc kuras Scenar aparāts pielāgo savu impulsu atbilstoši noteiktajai ķermeņa zonai, radot vairāk stimulējošu vai nomierinošu efektu. Tādējādi ķermenis saņem tieši to, kas viņam ir nepieciešams.

Terapeita uzdevums Scenar procedūrās ir atrast atbilstošās ķermeņa zonas, kas ir gatavas vislabāk uztvert Scenar sūtīto signālu. Jo atvērtāks ir organisms, jo labāka efektivitāte tiek sasniegta.

Ja cilvēkam ir akūta sūdzība, piemēram, trauma, tad ķermenis, sajūtot sāpes vai pastiprinātu organisma aktivitāti noteiktajā zonā, dabiski fokusējas uz šīs zonas sakārtošanu, atjaunošanu, līdzsvarošanu. Šādā brīdī Scenar terapija var tikai paātrināt atveseļošanās procesu, palielinot organisma resursus, un palīdzot saglabāt vispārējo ķermeņa iekšējo stabilitāti.

Sarežģītāka situācija ir ar hroniskām problēmām. Ja kāda sūdzība kļūst hroniska, ķermenis ar laiku pieņemt to kā jaunu organisma “normālstāvokli”. Tādējādi iekšējās pašregulācijas sistēmas aktīvi vairs nestrādā uz noteiktās problēmas risināšanu. Lai problēma ikdienā cilvēku traucētu maksimāli maz, arī vispārējā ķermeņa koncentrācija jeb fokuss tiek no tās novirzīts prom. Traucējošā ķermeņa daļa tiek savā ziņā maksimāli izolēta no pārējā organisma. Tas rada vispārēju iekšēju sadrumstalotību un izjauc dabisko līdzsvaru un harmoniju, kas ar laiku rezultējas ar papildus citām sūdzībām. Šādā situācijā Scenar galvenais uzdevums ir ķermenim atkal radīt sasaisti ar sūdzību zonu un atjaunot fokusu, lai organisms censtos no jauna to atrisināt kā akūtu sūdzību. Šo darbu iespējams veikt, strādājot ar noteiktu vektoru palīdzību un meklējot asimetriskās zonas ķermenī, kuras balansēt ar pārējo organismu.

Strādājot ar Scenar terapiju, efektivitāte tiek nodrošināta, iedarbojoties uz dažādiem organisma fizioloģiskajiem un enerģētiskajiem procesiem. Tas viss kopā rada ietekmi ne tikai uz aktīvo vai galveno sūdzību, bet gan uz visu organismu kopumā, līdzsvarojot to un arī profilaktiski strādājot uz organisma imūno reakciju stabilitāti.
0 0
Feed